šī vietne ir pārdzīvojusi sirdssāpes, drāmu un internālas pārmaiņas manā saulainajā personībā
varbūt ir labāk, ka tas palika nedokumentēts

pilnīgi nekontrolējams crush uz aizņemtu kursabiedru, tvitera favorītsekotāju un vēl pāris laimīgajiem
vai no šitā ir iespējams izaugt? no nesakarīgām simpātijām, kas balstītas uz "viņš pasmējās par manu jociņu" un "viņš pasmaidīja manā tuvumā"?

vienmēr gribu piedzīvojumus un dažādas adventūras, bet naktīs un dienās sēžu pie datora un ēdu saldumus, kā gan lai ar šādu motivācijas līmeni paspēj visas "tīņu" lietas, kurām man vēl pusgads atvēlēts?

draugi ir dīvaina lieta; ballītēs un tikšanās reizēs viss ir burvīgi un visiem rūp un ir smieklīgi, bet tad es varu nedēļu nosēdēt internetā un neviens nemēģinās runāt ar mani
man arī īsti nav tāda supertuvā sirdsdrauga ar ko darīt stulbas lietas kopā, vai es kaut ko daru nepareizi? how do you friendship

kaut kādas pirmās pasaules / white girl problēmas man te
es, ļoti naivā un mazā, nesen aptvēru, ka ārprātā daudzi tuvie draugipaziņas lieto dažādas narkotikas, ko es palaidu garām? es tiešām jūtos kaut ko palaidusi garām, kaut kādu kopistisku dvēseles kliedzienu, kas miksēts ar yolo $wag pohuj attieksmi, kā dēļ vienaudži ķeras pie ne pārāk legālām apreibinošām vielām
skumji, jo laikam esmu pārāk uptight tādām lietām, pārāk nosvērta un ne uz destruktīvām darbībām vērsta

straglin ēvrī dēi

puisis un ķīmija joprojām aktuāli.
esmu pārsteigta par savām 'spējām' piesaistīt uzmanību. meanwhile, cenšos atrast gribasspēku, jo darāmo darbu saraksts ar katru brīdi kļūst lielāks, un tas galīgi nerosina kaut ko tiešām sākt darīt.

un un un
esmu garlaicīga un nenopietna un jūtos mazliet vecāka.

man patīk ķīmija un puisis no 12.klases ar kuru reizēm braucu vienā trolejbusā uz skolu. vēl mēs vienreiz stāvējām blakus un runājām ar manu draugu un man ir cerība, ka viņš tomēr mani atpazīst. a bet ko darīt tālāk? un vai vispār darīt.. dzīve, esi konkrētāka, lūdzu

ak jā pareizi man taču ir arī šis blogs, kurā var sūdzēties par dzīvi anonīmi

mans puisis nogrieza matus un tad es pēkšņi secinu ka man viņš vairs nepatīk. turklāt es stalkoju vienu viņa paziņu un jūtos slikti par sevi

kaut kā liekas, ka otras pusītes emocionālā stabilitāte tomēr ir kas tāds kam vajadzētu pievērst uzmanību. vēl besī ka par mani smejas un nekas ko es stāstu nespēj izraisīt interesi. dīvainā kārtā no manas puses tik nejauka attieksme nav, vai vismaz neesmu pamanījusi vēl. nu pizģec kaut kāds, pirms pāris dienām es vēl gribēju būt forever kopā ar viņu un tad nosapņoju ka viņš mani brutal piečakarē un man gribas pa seju iehujārīt un hm. vai nu mans viedoklis ir galīgi neobjektīvs un depresīvs vai arī reāli kaut kas nav kārtībā

"es reiz domāju.. kā būtu, ja es satiktu cilvēku, kas ir identisks man.. kas man viņā kaitinātu.. nu, pagaidām nekas"

esmu ļoti iemīlējusies :J


cenšos neņemt vērā pa pusei apvainojušās meitenes, dažu cilvēku kopā būšanas faktu, dažas antipātijas un visas pārējās dīvainās lietas kas te pēkšņi notiek ar cilvēku savstarpējām attiecībām. simpātiju daudzstūri, ārprāts, forši tas ka pie daudziem es pati esmu vainīga. kā arī pēkšņi konstatēju ka visas manu bijušo draugu tagadējās meitenes man liekas reāli stulbas, tas laikam kaut ko par mani pašu pasaka.. who knows

ajffn tagad man ir 12h lai salabotu savu kaklu un tad es būšu ze sportists.
kā arī, pēdējais laiks ieslēgt intelektu un man ir neizmērojami liela vēlme parādīt visai pasaulei, ka es varu un spēju un esmu gudra un veiksmīga un viss pārējais kas saistīts ar skolu. ak . un tomēr bailīte

man tik bieži reibst galva un tirpst rokas, ka tas it nemaz vairs nav smieklīgi

ceru ka asins analīzes pirmdien nebūs sāpīgas un klusēs par smēķēšanas faktu

esmu mazliet laimīgāka jeb problēmas atrisinājās pašas no sevis.

lai gan manai dzīvībai draud nopietnas briesmas. ahh bet jā es saprotu , pati reaģētu tieši tāpat.

tātad biju single uz veselām 24h un tad piedzīvoju vnk tādas dzirkstelītes starp diviem cilvēkiem ka likās ka gaiss ir vnk elektrizēts un nekas cits pasaulē neeksistē. oh god, ir trakāk nekā domāju. visu dienu tāda kā piedzērusies, nē, drīzāk sapņa/fikcijas sajūta, kad nokļuvu mājās, beidzot pa īstam noticēju.

ak dzīve.
es ceru ka nenožēlošu. un ka salāpīt sirsniņu var arī šādi un vispār "it's complicated"

nav labi

ok. šodien ir labāk, sāk pamazām pāriet, vai arī es vienkārši attālinos no īstenības.

woooooo. if only i could tell someone. es jūtos kā nodevēja, jo draudzeņu bijušie nav labs variants. vismaz nav esošie. kā man reiz gadījās ū jē, patiesībā lika aizdomāties cik tomēr esmu bijusi kretīniska. ak dzīve.

patiesību sakot man vienkārši grūti iedomāties, ka nekad vairs nepiedzīvošu to sasodīti patīkamo pirmā skūpsta sajūtu un 'i/he made the move' sajūtu un vēl visu ko tamlīdzīgu. bet man ir arī ļoti viegli iedomāties kā dzīvoju happily ever after ar savu puisi.
oh teenage life/love, IT'S DIFFICULT

varbūt es gaidu kad kāds man pateiks LIECIES MIERĀ. varbūt. pagaidām es nesaprotu kas notiek un kāpēc pēkšņi sarunas ir tik ļoti neveiklas, jo man bija interesanti vērot, kā sarcasm king pamazām man uzticas.

fcuk, blogu rakstīt ir sarežģīti it īpaši ja tu nez kāpēc esi sagribējis izlikties par kaut ko kas neesi

in other news, atvaļinājumu no interneta tā arī nesanāk paņemt. pieņemsim. tātad turpinu vazāties pa smukbildīšu lapām un sūdzēties par cilvēkiem kuri nezina jēdziena "credit" nozīmi

kā arī, lūrot uz meitenēm kas saģērbušās puķainās kleitās un rokās tur SLR kameras, man arī sagribējās. gan kleitu, gan kameru. par kamerām gan man sen jau ir sapnis, bet kleitas ir kas jauns. vispār tieši šodien nodomāju ka sievišķīgi ģērbties ir ē seksīgi (no shit, es tikko atklāju jaunu galaktiku), bet sasodīti neērti (nu jā). kā arī uzradās vēlme iegādāties shitloads of kosmētika (what). haha es smejos par sevi un to kā vairs latviski nespēju veidot teikumus


nu tā. looking forward for friday (ai šitais moš nebija pareizi bet latviski neatceros kā saka). mans pēdējās nedēļas sarunu biedrs g mācīs man spēlēt manas mīļākās dziesmas ģitāras partiju wiiiii the excitement. viņš laikam neievēroja manu piezīmi par to ka ģitāru nekad neesmu rokās turējusi un mūzikas zināšanas man ir vājas/nav. OH WELL. svētdien ar to pašu g dodamies road trip / sightseeing uz latvijas laukiem / nu vienvārdsakot prom.

man te raustās gaisma un dators mani ienīst tāpēc es vairs necenšos izdomāt kaut ko vēl par savu dzīvi kas sastāv no interneta un ēdiena lately

esi sveiks, trīs nedēļu celibāts.
gada sākumā cītīgi krātā nauda strauji izbeidzas jo vasarā neviens nezin kāpēc mani materiāli neatbalsta, līdz ar to iespējas novērst pirmajā teikumā minēto parādību ir tādas diezgan niecīgas. skumji nu

mazliet jāatpūšas no pozitīvā pasākuma, pēkšņi konstatēju ka man sāp kakls un zobi un kājas un vispār viss un jūtos kā zombijs, un tad atkal kārtīgi jāsaplāno savas dienas. ir mērķis vismaz šo vasaru censties pavadīt saturīgi/sakarīgi, lai nav kā iepriekšējos gados , kad 2/3 no tās es lietoju internetu.

un pozitīvais bija pozitīvs, man patika zupiņas un kafija par brīvu, prezervatīvu baloni, ne-akmeņainā jūra salacgrīvas centrā, džeika šīrsa krāniņš un jāgerīša šoti. lūk , that's the life.

nu lūk. vienu nakti nevarēju aizmigt un domāju par to cik absurdi mēs ar draudzeni i uzvedamies. bieži satiekamies, tad piedzeramies un runājam par saviem vīriešiem. tikai ir tāda neliela atšķirība, ka es neskaitu seksa reizes, neplānoju bērnu vārdus un nākamās dzīvesvietas un vispār man šķiet ka mēs neuzvedamies kā vecs, precēts pāris. bet nu nekas, JUST SAYING. tāpat tu paliec mana neloģiskākā un dumjākā draudzene

okej tātad pēc 10h uz pozitīvo. cerams ka n būs sagādājis man vermutu, varēšu dzert. hm ā bet vispār nebūtu prātīgi sataisīt huijņas un piedzerties, negribu izlidot no tā pasākuma un neredzēt metjū. ahh nu. pēc tam trīs nedēļu celibāts, ja vien kāds neizgudros magical and revolutionary (ā varbūt jāuzjautā stīvam džobsam) transporta līdzekli vai vismaz privāto lidmašīnu un tad vēl laika mašīnu un nu tad būtu ok.