|
|
|
May 2nd, 2005
| (Anonymous) | 08:20 pm
caur aizskariem iespiideeja vaargaa riita gaisma.
saules stari krita vinjai tieshi sejaa.
peekshni vina atveera sasaartushaas acis no vakardienas asaraam un atveera.
atveera arii pati sevi jaunai dienai.
apzina, ka taa ir saakusies ir labaaka, nekaa apzinja, ka taada diena veel ir priekshaa.
gaismaa, kas jautaas airvien katru briidi spilgtaaka veestiija par ko labu, kas shodienai piedeva iipashaaku garshu nekaa ruugtajai vakardienai.
asaras bij aizteceejushas tai liidzi un vieta apzhuvusi, vismaz uz laiku.
nekas nekur nepaliek, tik piemirstas.
gaismas modina cilveekaa veelmi turpinaat un veelmi pamosties atkal un atkal no jauna, aizmirst nakts murgus, atstaat tos nebuutiibaa.
vina pieceelaas un apskaavaas ar sevi...
***
kad vina devaas araa, lai gan ne ar kaadu nospraustu meerki shodienai, saule jau bija dienai pa vidu - spozha un smaigiiga kaa ikreiz no jauna.
taas spozie un silie stari spiedaas pat cauri saulesbrilleem, bet tas nebija saules-duuriens, driizaak kas pavisam iepriecinosh.
liidz ar to arii vinja saprata, ka saakusies jauna dienai - skaista un mirdzosha, un nav svariigi tas, kas piedziivots vakar.
svariigi shodien ir - ka shii buus briiniskiiga dienai, varbuut pateicoties tikai saulei, varbuut pateicoties tai naakotniibas sajuutai, kas shaadaas dienaas redzama uz ielaam un kuusaat kuusaa.
smaidiigi cilveeki steidzas vinai garaam.
putni jautri kokos chalo.
zaale plaukst atkal un atkal no jauna.
taa ciinaas - vina padomaa...
***
vakaraa atgriezoties savaa migaa un dzerot karstu kafiju ar pienu uz balkona vina priecaajas par rietoshaas saules stariem, kas liegi raida savu sarkano gaismu tiem, kas veelas to uzsuukt naktij.
varbuut riitdiens buss savaadaaka, paviid doma.
un tomeer vina zina, ka tagad ir stipraaka, bet vai taadeel baidiities?
nakts izdzeesh peedeejaas skumjas...
> by(e) monominder
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |