_{Ne vārda par to, ko es mēdzu par fanfikiem teikt.
Šis tiešām ir tikai zināmas spēles sīkas epizodes apraksts - epizode, kuras scenārija īstie vārdi vienkārši trāpījās īstajā noskaņojuma brīdī, piešķirot spēlēšanai to sajūtu, kas, man šķita, tikai vienpersonas spēlēs bija iespējami. Nu, vai heroiskās fantāzijas līdzpārdzīvojot.}

Jau labu laiku pazīstamā konglomerāta juridiskā departamenta darbiniece Pilotam ziņu šoreiz nosūtīja pati. Negaidot, kad nu Pilots, izmisis pēc naudas kuģa remontam un tālākapmācību kursiem, atskries palūgties, vai tiešām kāds darbiņš ( neatradīsies... )

Daļas no ceturtdienas vakara spēlē sastāstītā atstāsts.
Kas gribēja spēlēt, bet vispirms aprunāties par tēlu - nu dodat man ziņu par jums derīgajiem laikiem :)

( gana piesārņotas friendlistes. Pārējais aiz cut )

Pēdējais II daļas turpinājums... III daļa vēl neuzrakstīta, bet IV daļu spēlējam jaurīt.

III daļai spēlētāji pieprasīja tikšanos ar droviem, kas sākotnējā kampaņas plānā ieviesa visai pamatīgas izmaiņas.... Nezinu, cik veiksmīgas.... Bet šeit - joprojām II daļa - Driādu karalienes bibliotēka, Rastas 'vilka izdzīšanas rituāls' un noslēpumainais, nomocītais ziņnesis.


( friendlistu nepiesārņošanai )

Iepriekšējās daļas meklēt pēc taga dungeonmastering
UPD. It kā kļūdas palaboju.
Pastnieki atvadījās no vilkača Deivida, kas, piemiedzis Rastai aci "tiksimies pēc nedēļas, ka mēness uzleks", ātri pieņēmis milzu vilka formu, aizlēkšoja mežā.

( friendlistu nepiesārņošanai )

Ceriņi

Saša strādāja par pīrādziņu uzpūtēju.
Nē, amata nosaukums viņam, protams, bija daudz skaīgāks - Pārtikas apgādes administrācijas Patērētāju apmierinātības uzturēšanas departamenta Ražošanas vecākais operators - bet "pīrādziņu uzpūtējs" to raksturoja daudz trāpīgāk - katru dienu (un katru trešo nakti) viņš ieņēma savu vietu pie konvejiera un rūpīgi iepūta gaisu katrā pīrādziņā.
( Tas bija ļoti atbildīgs uzdevums. )

Pirmā daļa - http://klab.lv/users/crescendo/180129.html
( draugu lentu nepiesārņošanai )
Šis vēl nav viss iepriekšējā spēļe radītās nodaļas apraksts.

Tiem, uz ko tas attiecas: nākamā spēle ir piektdien, 12.maijā. Sākam ~17:30, kas netiek tad- ierodas vēlāk. Par spēlēšanu vai nespēlēšanu sestdien vienosimies uz vietas.

"Sargeņģelis stāvēja man klāt" viņš teica, un saprata, ka pirmo reizi dzird ko tādu teiktu visvienkāršākajā un vistiešākajā nozīmē, bez jelkādiem milimetru dziļiem zemtekstiem par briesmām, kas draudējušas bet laimīgi novēstas. Nē, vienīgās briesmas bija zaudēt drosmi droši un pārliecinoši spert soli tālāk.

Viņš teica -Ir tik viegli meklēt citus skaidrojumus. Vispirms vieglā zāles un ziedu smarža noteikti ir klibās meitenes parfīms. Patīkams, jā... bet ne vairāk. Vēlāk, jau citur - tas pats aromāts laikam pievienots klientu labsajūtai... salda zāle, rūgti ziedi - tas tik labi piestāv kompānijas salātzaļajam imidžam. Un baiļu nav, tikai eiforija.
Maldoties ielu labirintos - tās sievietes, kas sarunājas priekšā, arī viņam noteikti iepatikusies šī smarža.

Līdz murgam naktī, kad nezināms smagums bija sagrābis segu gultas otrā pusē.
Līdz murgam naktī, kad dzirdot kādu atveram aizķēdētās durvis pēkšņajā gaismā kliedz 'ne tagad, tagad nē. Ej prom, atstāj mani, es lūdzu'.
Kad pamosties un nezini, vai kliedzi sapnī, vai patiesībā.
Kondicionieris ar salātzaļo uzlīmi smirdēja pēc pārkarsēta gaisa un degušiem putekļiem.

Viņš vaicāja, vai ticu sargeņģeļiem.

Es pasmaidīju. Kaut kur dziļi, zem mūsu segām un lupatām mēs visi tam ticam. Bet tā nav tā svece, kuras gaismu dalīsim pārējim.