| 9:12p |
Māja
Lasu "Simts vientulības gadus" un daudz kas šķiet nu gluži kā mūsu ģimenē. Piemēram, manas mātes pārdrošā un mazliet diktatoriskā izrīkošanās ar mūsu māju (ieskaitot manu un brāļa istabas). Kad uzdrošinājos viņai pārmest vienpersoniskumu, viņa, protams, ļoti skaidri paskaidroja, ka mēs ar brāli tāpat esot praktiskai dzīvei nepiemēroti cilvēki, tāpēc viņa labāk ar visu tikšot galā pati. Tad vēl mani šausmina tas, ka brālis šodien paziņoja, ka iešot prom un neatgriezīšoties. Viņš jau mēdz jokot, bet vienalga baisi. Dažreiz pazūd avīzes, jo vectēvam patika tās lasīt un vispār māsīca teica, ka pagalmā atrasti kaut kādi kauli vai kaut kas tamlīdzīgs. Pagalmā arī esot redzētas arī čūskas. Žēl vienīgi, ka visas vecās vectēva grāmatas ir aizvestas uz māsīcas māju, bet manā istabā tāpat stāv 1. Latvijas avīze, dažas Bībeles vecajā drukā un daudzi nevienam nevajadzīgi kalendāri. Un ārā ir tāds vējš un vientulība, un pašlaik šajā mājā ir tāda vientulība. |