Dzīves straume...

Šodien biju Lāčupē... uz kapiem. Baig negribējās braukt- man jau vispār kapos tā ne pārāk- bet ko lai dara? Pienākums sauc. Braukšana omītēm pārbāztā sabiedriskā transporta vagonā ar nav no tām patīkamākajām... visādas domas rosās pa galvu... šķiet es biju pats jaunākais. Taču tā nekāda vaina... saelpojos svaigu gaisu. Visu atlikušo dienu pavadīju rakādamies pa internetu... bija jāatrod kautkas par lauksaimniecību Baltijas valstīs... baigais čakars... kādas 4 stundas nomocījos līdz atradu... smejieties vien! Nav nemaz tik vienkārši... pamēģiniet paši ja neticat. Bet tagad kad darbs padarīts... jūtos morāli pacilāts. Gribējās paskatiīties kādu filmu... derētu kāda šausmene... House of wax... skan labi! Baigi labā filma, iesaku noskatīties. Labi... jāaizdedzina vīraks un jāiet pagulēt.