Dzīves straume...

Iespējams, ka 2005. gada 14. septembris lielai daļai skolnieku paliks atmiņā kā smēķētāju apspiešnas diena. Diena sākās kā normāla parasta diena- neviens nejuta, ka briest MILZU sazvērestība. Apmēram pulstens 11.00 viss sākās. Skolā pirmais garais starpbrīdis- skolēni dodas savās ikdienas gaitās- protams uz tuvējo skvēru... uzpīpēt... ko tad vēl citu? Salasījusies diezgan raiba publika- īsi, gari, tievi, resni, jauni un veci cilvēki, kurus skārusi smēķēšanas epidēmija. Menti nekur tuvumā nav un visi mirīgi velk vienu dūmu pēc otra. Taču kā viņi maldās... kāds paslepus vēro... redz katru kustību un elpas vilcienu... Taču izrādās ka VIŅI ir starp mums- izskatās uz mata kā parasti mirstīgie. Sieviete rozā jaciņā kaut ko meklē savā somiņā... un kā jūs domājat ko viņa izvelk no tās? Neuzminējāt... tā nav pūdernīca vai kārtējā lūpkrāsas tūbiņa. Viņa izvelk policista apliecību:"Tā, visi paliek uz vietas, neviens nekur neies! Kāds ir jūsu vārds, uzvārds, tēva vārds?! Ak tu vēl iedrošinies kaut ko jautāt?!" Pēkšņi VIŅI sāk sarasties arvien vairāk un vairāk... nu ir VĀKS! Apmēram 20 minūšu laikā vismaz 30 cilvēki saņēma protokolu par smēķēšanu skolas teritorijā... Uz jautājumu- kur beidzas skolas teritorija?- atbilde netiek sagaidīta- īsti mentu garā. Viņiem bija pilnīgi vienalga, ka kāds ir pilngadīgs( lielākajai daļai bija 18). Pirkt drīkst bet pīpēt nē! Kas ar šo pasauli notiek. Reids turpinājās pa Krišjāņa Barona ielu uz augšu... drošivien ne viens vien uzķērās uz šīs smalki izplānotās sazvērestības āķa. Tagad neviens vairs nevar justies drošs... varbūt pat tagad kāds tevi redz... novēro katru tavu, pat niecīgāko, kustību. Labāk esiet modri... un atcerieties, Ka VIŅI ir visur... Patiesība ir tur ārā!

Pizģets- iesnas. Vakardienas neizžāvētie mati laikam darījuši savu. Tas turpmākai zināšanai... ne soli laukā ar slapjiem matiem...ai, ko es te muldu... tā pat kādreiz nāksies to atkārtot.