CALM PROCRASTINATION
October 17th, 2016
02:42 pm
Šķiet, ka mans blogs ir izbeidzies. Nav vairs ko rakstīt. Viss ir labi, viss rit savu ritmu. Mēs dzīvojam labi, dzīve ir laba, labi cilvēki visapkārt. Arī visu skaistumu, ko pamanu sev apkārt nav nepieciešamības pierakstīt. Es to ieelpoju, pasmaidu un ļauju tam apgulties manā atmiņā.
Šorīt aizgāju uz Mineralbad. Gāju karstās pirtīs pārmaiņus ar peldēm smirdīgā un aukstā pazemes ūdeņu baseinā, kas ļoti atveldzèja un deva ķermenim spēku un prātam prieku dzīvot. Tā ir milzu vērtība, ko esmu iemācījusies - agrāk celties un agrāk iet gulēt. Var daudz vairāk paspēt vienatnē, pirms skrējiens sācies, piemēram, doties uz Mineralbad.
Ir iestājusies jauna ēra manā dzīvē. Tas nav vairs tikai "iedzert tēju un būt laimîgam", tas ir "vienkārši būt un būt laimīgam".
Tas viss ir ļoti labi.
03:33 pm
Mans dārgais dzīvesbiedrs nesen mani atkal noķēra aiz matiem uz nervu sabrukuma robežas. Esmu perfekcionists, slims perfekcionists. Es nespēju atpūsties, sēdēt un neko nedarīt. Ir tāda sajūta, ka man nepārtraukti jānodarbojas ar kaut ko lietderīgu. Līdz šim mana atpūta bija, piemēram, 10km skrējiens pret kalnu reizi nedēļā ar 220m augstuma kāpumu. Mazohisms! Tāpēc viņš man teica - reizi nedēļā paņemt dienu tikai sev vai dažas stundas un vienatnē aiziet uz Mineralbad, piemēram, un izbaudīt pirts procedūras. Tagad es to arī daru. Veltu laiku sev un tas ir skaisti un labi. Šorīt sēdēju uz baseina malas un caur stikloto sienu vēroju kā ārā rudens dzestrumā rosās ļaudis, velobraucēji traucas lejup no tilta, šūpojas koki un to papas pamazām jau krāsojas un tad ieniru atpakaļ vēsajā ūdenī un jutu kā uzmetas zosādā, kā minerālūdens burbulīši iekož ādā...