CALM PROCRASTINATION
August 6th, 2015
09:28 am
Reizēm man uznāk jaunas gribēšanas un sagribēšanās. Šoreiz jau kādus dažus mēnešus gribu uz Ermitāžu. Atkal gribu tur iet un apmaldīties milzīgajā sapņu muzejā. Sanpēterburgu gribu atkal apciemot. Ļoti ļoti. Nekas, šī doma pamarinēsies kādu laiciņu un tad mēs aizbrauksim. Jo šitik lielas gribēšanas piepildās absolūti vienmēr. Ja es kaut ko gribu pietiekoši labi, tad tas sakrīt rokās kā dāvanas.
Un pat ja šķiet, ka man visu laiku veicas un dzīve vienkārši slīd kā tāda laimīga bildīte, atcerieties - man ir divi bērni, divas absolūti vājprātīgi izjukušas attiecības ar bērnu tēviem un ādas alerģija uz dažādiem tekstilmateriāliem un sadzīves ķīmiju. Pārējais viss ir perfekti 😂
Ko sūdzies?
09:34 am
Mana alerģija!
Tie ir kā odu kodumi, tie nav sarkani vai uztūkuši, nelieli mazītiņi pūslīši grupiņās pa visu ķermeni un kasās. Bet es nekasu, lai nav sarkans. Tā kā man ir supersensitīva āda, es nedrīkstu valkāt sintētiskus, zīda un vilnas apģērbus tiešā saskarē ar ādu, nedrīkstu veļas pulveri pat eko un bio, tikai antialerģisko, kurš neizmazgā drēbes haha. Un šovasar ilgstošas sutoņas rezultātā(mums +30 sākās maija beigās jau) mana āda ir nojūgusies un kļuvusi alerģiska arī pret sviedriem(maniem sviedriem!).
Vismaz labums, ka apkārtējiem mana alerģija nav redzama, bet iekšēji man ir stress - noturēties, lai nekasītos. Alerģijas tabletes tikai padara nogurušu, bet nieze pāriet uz 2 stundām.
Tas laikam šobrīd stulbākais, kas ar mani notiek. Ārsts teica, ka es varu tikai gaidīt, kad beigsies vasara :D :D