CALM PROCRASTINATION
December 8th, 2014
09:49 am - laimē kratos
Šorīt piebeidzu vācu val. A2, diploms man ir kabatā! Nē, sertifikāts :))
kā jau vienmēr likās, ka esmu muļķe,nepietiekoši mācos un ka nenokārtošu.
11:47 am
Tagad mums ir ieildzis novembris, bet arī tas šeit ir normāli. Divas nedēļas bez saules. Šodien tāds blāvs saules plankums brīžiem parēgojas.
tas nav pietiekoši. Ziema man nepatīk ne Rīgā, ne Štutgartē. Prieks tikai pie bērnu dārza satikt latviešus.
citādā ziņā, esmu rudens depresuhā. Vienmēr, katru gadu, es baidos no ziemas, jo ir tumši un auksti.
Pārvēršos miega īgnā lācītī. Nekas, es sevi mierinu, šonedēļ, jau piektdien ar mammu iesim Rīgā solārijā iesilt un nobrūnēt :)
Vēl Rīgā jāsapērk dzijas un adatas, lai pēc tam arī šeit varētu visu atlikušo ziemu kaut ko adīt.
Vakardien pagrabā atradām galda spēles un ar puisēniem līdz pusnaktij aizrāvmies trakā labirinta spēlē.
šodienas deutsch prūfungs bija kā Jaungada rīts - sagaidīts,nosvinēts un pēc tam iekšā paliek tāds tukšums.
man,iespējams,ir 25gadnieka krīze, kad es nezinu vai gribu vēl būt dizainers, vai ko es vēlos sasniegt un par ko kļūt
Tād es sevi paspīdzinu ar šīm domām. Esmu pilnas slodzes mamma, prātīga un kārtīga kļuvusi esmu, bet it kā vēl kaut kur realizēties gribās.
Vakardien aizrunāju darbnīcu/studiju. Iešu svētdienās vienatnē gleznot. Sapratu, ka nebija labi atmest gleznošanu un mākslu bailēs no trakuma.
Labāk tomēr, ka visi saka:"Tava māksla ir traka.", nekā es pati kļūstu traka,jo vairs neizlaižu to melnumu caur mākslu no sevis laukā.
tagad mēģināšu gleznot kaut ko labu, bet melnums nāks laukā meditatīvajā krāsu procesā.
ir tā vēl kādam, ka mākslošanās iztīra/attīra domas un jušanu.
varbūt vienkārši tas drūmums no pazaudētā zoba un antibiotikām, kuras man tagad jādzer. Un no domas,ka jāliek implants un tas maksās 900€ no vīra kabatas atkal?