CALM PROCRASTINATION

October 8th, 2014

08:29 am

Šonakt miegs nāca ļoti bet pārāk bieži pamodos sēdus, apgūlos un čučēju tālāk.
Bija arī slikts sapnītis. Es biju kaut kādā it kā Ukrainā(padomju arhitektūras valstī, kur notikuši nemieri).
Visapkārt viļņoja dūmaka, varēja būt agrs rudens rīts. Man 10m priekšā atradās puika zaļganā, noputējušā strādnieka jakā, kas
viņam par lielu. Mēs atradāmies rūpnīcas teritorijā, visapkārt zeme nokaisījusies ar baltiem pulveriem
un gaiši zaļu miltainu pelnu kaudzes. Bet puika pret mani pēkšņi pagriezās un atklājās viņa seja - sakropļota, rētaina āda
un nedzīstošas brūces.

tas sapnis bija īss - stāvu, ieraugu, pagriežās un es pamostos.

mazliet pamocīšu sevi ar domu, ka viņa vaibsti bija kā abu manu dēlu izskata apvienojums.


kāds var iztulkot?
Powered by Sviesta Ciba