11:04 pm - psaihoakademiq:
šovakar gleznošanā aizgleznojos un pamanīju, ka jau 22i. Biju pēdējais personāžs skolā un gleznotavā jau no paša sākuma biju viena.
aizrāvos un ierāvos gleznā. Divās. Rāvu augšā jauno un paralēli koriģēju iepriekšējo. Bija labi.
Gleznošana uzlabo manu sejas krāsu.
Tā ir viena vieta, kas glābj mani no tuksajiem skatieniem, kas mani saudzē no visiem baiļu un ego faktoriem.
Psihoterapeits man ir no koka - molberts, mani pateiktie vārdi ir krāsās un mana balss ir koka kātos mīļie spalvu kušķīši, tās ir manas dārgās otas.
Uzticēšanās, nokrīt uz audekla mans meikaps, mana virskārta.
super, tiešām kā pēc terapijas sajūta - esmu no jauna, gleznošana man atdod enerģiju.
https://soundcloud.com/djembadjemba/get-slow
11:24 pm - mana nacionālā ģeogrāfija:
Mans miers un harmonija ir tur - gleznošanā.
Kad nokļūstu Tajā pasaulē, es beidzot esmu viena.
Viena pati gleznotavā.
Bez mūzikas, klusumā.
Es gleznoju saraustīti, traki. Viss netīrs, rokas, uz plakstiņa tāds ēnainu priežu skuju zaļais,
brīžiem ar lielo otu un milzumdaudz krāsas kļoksēju un ar sausu otu beržu virpuļus,
tad triepju smalkas, smalciņas svītriņas.
teica Utāns:"Tavs triepiens ir pērkams."
glaznošana uzlabo manu sejas tonusu vai arī gleznotavas spogulis ar mani koķetē..
mans ģīmis diezgan nemainīgs un reiz notika pēcgleznošanas ekstāze, kad arī draugam bija zaļš ietriepiens. Mes to notvērām
melnā mutes caurumā.