CALM PROCRASTINATION

November 25th, 2013

03:31 am

Brokastīs ēdīšu rīta zvaigzni un tumšzilu kontūru pamērcēšu kafijā.

Bučiņu un sapņo skaisti,

11:28 am - pirmdienas čīzi Pen:



Svētdienas vakarā, saprotot, ka pirmdiena ir neizbēgama, glābj plāns B un C.
Dažkārt manu trajektoriju šķērso kāds svešinieks, kurš ir pieradis sveicināt visus.
Dažkārt mēs esam bijušas divas salīkušas smēķētājas un mūsu okupētajā nostūrī
iemaldās viņš, kurš līksmi ar savu pastaigas sunīti nomirkšķina savus prožektorus
mūsu virzienā un nolasa skatienus:"Tu mūs nepazīsti un nesveicini, mūsu te arī
nemaz nav. Mēs neesam īstas, tikai rēgojamies, tu ej tālāk, nekad neesi mūs redzējis."

Tas ir tāpat, kad viņa pasaka "es jūtos tik vientuļa" tieši tajā mirklī, kad es to gribēju
teikt. Vai arī tāpat kā mans pick-up line, kad negribēju puisi - viņš jautā, vai drīkst
aplūkot manus zīmējumus un es viņam atbildu, ka drīkst ja vēlas mani redzēt kailu.

vissvarīgākais diētas laikā pārvarēt tos mirkļus, kad sāp vēders, uzdzerot ūdeni.
Pārējais aiziet gludi + "golden ass medal" grafiks.

03:15 pm - pateicības vārdi:



Novembra brīvdienas:


1. neko neko negribu,
2. izņemot kino.
3. staigājam pa industirālo rajonu,
4. prātojam par to,
    kas ir vel skaists pirms ierodas sniegs.
5. Kajs teica,
    ka debesis ir kā ūdens un es teicu,
    ka nav horizonta.

6. Nakošajā dienā mēs:
     + ilgi izgulējāmies,
     + pēc tam es tīrīju māju
     + un Kajs mācījās mazgāt traukus.
     + tomēr aizgāju uz kino
        un sapratu,
        ka ir vērts
        dzīvot
        novembrī.


<3 Jo tad vienreiz nedēļā var aiziet uz kino un tas izglābj pasauli.
Powered by Sviesta Ciba