01:22 pm - oktobris:fauve-kane:delete-error:
nav labi, nav labi klausīties mūzikas, kuras visu atgādina un plēš sirdi
caur ribu kauliem laukā.
sasodīts.
to un šito un visu mīļāko dziesmu
sarakstu vajadzētu izdzēst vai vienkārši
saņemt sevi
rokās un iekalt katrām
skumjām pretargumentu "
vienmēr jau var aŗī turpināt pārvietoties pa pilsētu ar kājām, ričuku, auto, nav svarīgi
un katru brīvo mirkli pamocīt sevi ar vieglu trīsiņu - kā būtu ja viņš pēkšņi te Latvijā
nokristu no gaisa un parādītos manā priekšā kā hologramma kaut vai, kā projekcija.
tad es kristu tajā gaistošajā viņa tēlā un nevarētu to satvert apskāvienā kā spoku, kā
halucināciju. Vai dievs, pat noskūpstīt tukšu gaisu neiespētu. Šausmas,
velreiz jāizlasa Alķīmiķis, lai noticētu vēlreiz, ka viss ir zīmes, tikai jānotic, ka viss notiek
tā kā tam lemts būt un pati esmu vainīga, ja esmu ignorējusi pietiekoši daudzus acīmredzamus
brīdinājumus. Tik tiešām, tagad es atceros katru brīdinājumu, katru mirkli, kuru esmu apzinājusies,
ka tas tiešām ir brīdinājums. Zināju taču, ka brīdinājumus nedrīkst ignorēt, mana intuīcija vienmēr
ir bijusi stipra un godīga, bet es apsolos, biju aizrāvusies un skrēju garām visām tām brīdinājuma
zīmēm. Katru reizi sajutu auksta vēja brāzmu sejā un sīksīkas adatiņas, kuras iedūra sakot priekšā,
kur nedrīkst soli spert. Es spēru soli pati savā bedrē un raku dziļāk, jo, kā teica San:"Man patīk rakt
bedres un tev arī patīk."
es esmu tiiiiiik zila stirniņa :-3
09:34 pm - dažas mātes, dažas pārdomas, 2kids:
Visi cilvēki, kurus es gribu satikt, ir miruši, tāpēc es eju mājās. Bērni krāso Star Wars krāsojamās grāmatas; visas grāmatas jāpērk 2gab., lai būtu katram sava. Šī oktobra brutālajam budžetam klāt ieradās ziemas termo jakas bērniem 2gab., ecco ziemas zābaki bērniem 2gab., nike ziemas zābaki māmiņai. Vēl tikai jānopērk liela džamba bērniem un kaut kāda vienkārša stabule, un akrila krāsas, lai vecākais attīsta to, kas viņam tur iekšā tomēr uz mākslas pusi ir domāts. Viss, cālīši. Šajā oktobrī jau sākumā likās, ka lētāk būtu pārcelties uz Āfriku un dzīvot zaru būdiņā, tagad ir sajūta, ka, lūdzu, noduriet mani ar smailu adāmadatu(jo es nezinu kā aprēķināt koka durvju masu,ja zināmi to izmēri un koka blīvums), jo esmu pārstrādājusi divas sev piešķirtās jēgas, lai nopelnītu to miljonu, kuru es iztērēju bērnos. Divi bērni, tas nozīmē 30Ls mēnesī par keramikas pulciņu arī, ja?
Šodien teicu viņai un otrai viņai, ka par naudu nestrīdās, naudu tērē un ražo.
Tagad domāju, cik adekvātā stāvoklī ceturtdienas vakaru būšu pavadījusi gultā, izspiežot no sevis vēl kādu radošo asins lāsi uz papīra, cik veikli tomēr ar zīmuli rīkojas roka pēc datora darba dienas... un to, cik aizraujoši rītdienu atkal pavadīšu ofisā ar smieklīgiem kolēģiem un mammu.
Galu galā, dzīve ir skaista un jāada zeķes, un jāuzšuj džemperi. Tas parasti visu saliek skapī pa plauktiņiem un spēcīgi aizslēdz durvis, lai mana netīrā apakšveļa nerēgojas. Džemperi vislabāk uztīt, aizdedzināt un uzpīpēt.