CALM PROCRASTINATION

October 14th, 2013

01:08 am - im horny:

Gribu normālu vīrieti. Tādu, kurš nav sajucis prātā šizofrēniķis, kura dzīves moto neskan "sūds,dirsā naxui,depresija-cool,bļe", kurā nemājo slēpta agresīva vēlme mani nosist,izgrūst pa logu,noskalpēt pauri, kurš nebūtu psihopātisks pedants(kurš kliedz par kaķa apgāztu vāzīti it kā kaķis būtu izšāvis no kalašņikova viņam kājā)...

Im horny. Un es gribu vienkārši normālu džeku. Citādi, to visu sarakstu esmu piedzīvojusi... un vēl vairāk... tie zīmuļ-pirkstiņ krāniņi, idiots, kura vārdu krājumā ir tikai 1 vārds - "cool", vīrietis, kurš izrādās ir stilīgs bezpajumtnieks un vēlas iemājot manā telpā, raudātājs raudāja vairāk par mani arī orgasma brīdī un karstasinīgais, kurš sexa laikā paguva mani sarāt par kaut ko(aizmirsu). Ha,tas pēdējais bija smieklīgi, ka notiek sehiņš un tad man pēkšņi ir tāda sajūta, ka jānokaunās. Laikam gribēja divas lietas izdarīt vienlaicīgi, jo bij jāsteidzas uz darbu. Vispār, kad gribās vairākas lietas darīt vienlaikus, vajag tās nedaudz saskaņot, lai nesanāk, ka nevar saprast - orgasmu vai nokaunēties un nožēlot. Ā,tas rājiens bija par to, ka es katru dienu aizmirsu aizvērt terases durvis un pa nakti moskitosi mums uzbruka kā vampīri, un no rīta mēs bijām pumpaini tāpēc.

Tagad man pēc visa šitā murga ar trakiem vīriešiem vispār bail no pretējā dzimuma un es sapnī redzu sievietes. Tas būtu labi, ja pazītu kādu homoseksuālu sievieti. Laikam nepazīstu.

Im horny.

02:07 pm - sit down:


es gribu atkal braukt prom. Solījos mammai, sāku strādāt, bet nagi niez(varbūt vajag bumbieru šokolādi),
trīc ķepiņas un jūtu sevī reisefieber, jūtu sevī wonderlust king.

Janvārī - London. Tālāk es gaidīšu vasaru, meklēšu vasaru un ceļošanas draudziņu.
Vienai vairs negribās.

nosēdināta ofisā ar labu atalgojumu jūtu diskomforta spiedienu dibena apvidū.

04:31 pm

IS BLIND LOVE CRIME?
IS IT? IS IT?


04:47 pm

tagad vismaz es skaidri un gaiši varu sev pateik:"Apsveicu, tu mīli antimonkey."
and I'm still banana.

11:52 pm - melns piens:

Šodien skaļi pateicu to:"Es jūtos tik labi - viena."

I do. Bija laba sajūta, ka ir viņš zemē tāltālajā... nekas nav mainījies. Esmu joprojām es pati
savā vakarā, savā gultā ar savām tējām un grāmatām. Viņš ir joprojām tālā zemē. Nav jau tā, ka būtu atņemts pieskāriens vai
sabrukušas būtu kāpnes uz sesto stāvu. Es dzīvoju trešajā stāvā un ar sāpēm varētu izlekt pa logu, pieskāriens pēdējais notika gandrīz pirms
mēneša un es sajutu zvaigznes, ziedus un sāļu jūru.

Vēlos audzēt uz savām palodzēm īstas smaržīgas puķes nevis perināt savās iekšās melnbaltus cālīšus. Tikai dodiet man draudzību, esmu iemācījusies vispārpieņemto oficiālo dzīvību.
Powered by Sviesta Ciba