09:27 pm - Pirātu ierašanās:
Tūliņ,tūliņ mani ķers nākošā iedvesma kā mutuļojošs mākonis tā pildīs istabu.
Un katru dienu tas notiek ar mani un nu jau es pazīstu tās biklos solīšus, kad
viņa tuvojas ar savu grozu
Grozs pāsegts ar tamborētu sedziņu,tā stiepj to tipinādama kā kādu smagumu.
Es zinu,viņa tuvojas, es jūtu. Viņš guļ man līdzās,bet man tūliņ būs iedvesma.
Sataustu ar mikliem pirkstgaliem domu,ideju un ceļojumu. Tos es tagad kāri izlietošu,
izpildīšu viņa priekšā savu mākslu kā minetu ar citu personāžu, kā masturbēšanu.
Tā ir ādas noģērbšana. Tas ir vēl vairāk par izģērbšanos, kad es zīmēju savus iekšējos strīdus
un viņš blakus atgūlies vēro. Actiņas pievērtas arī melnam sunītim, kurš guļ mums tepat līdzās mierīgs
Ooo draugi, esmu Atēnās un šeit ir tā milzu harmonija, mežonīgs vājprāta miers nelaiž vaļā. Varbūt arī tāpēc, ka,ierodoties Atēnās, paiet 30min un esmu stouniņā.
11:27 pm - dekadnece: cirpšana:
Nevaru izturēt cilvēkus, kuri katru dienu kaut ko no manis grib. Paņemt vai aizņemties mani saulaino galvas pusi. Un tad tajās dienās, kad man saule nespīd, viņi pēkšņi mani nesaprot un neņem līdzi savās zilajās zilonīšu tālēs. Tajās bezsaules dienās karavāna brauc tālāk, bet es te mētājos tuksnesī zila un kunkstu.
Viņi aizrautīgi cirps aitas nākošajā nedēļas nogalē. Tāda kā ballīte ar dzīvniekiem...
man nepatīk atrakciju ballītes un tematiskās. Tad tāda sajūta, ka tiek uzspiests kaut kas, kas jādara, nevar vienkārši atlādēties. Piemēram, jācērp aita, nu, vismaz jāpamēģina kā ir mocīt dzīvniekus. Pēc tam viņi to aitu arī ēdīs. Es teicu, ka lai cērp pēc nogalināšanas, savādāk tā tāda izņirgāšanās pirms nošaušanas pie bedres. Viņi teica, ka veģetāriešiem nevar uzticēties...