04:43 pm - black mental:fok jou:
Pludmalē laidos snaudā un dzirdēju māsas balsi. Miegs nāca masīvs un caur viļņiem,kas brīžiem aizsniedza manas pēdas,viņa ar mani runāja. Tāda sāpīte no Rīgas atbraukusi līdzi. Naktī,kas bija pēdējā nakts Rīgā,viņa solīja miljons reizes atnākt un atvadīties,bet tā arī neatnāca. Nē,palielam man nav pohuj,nu nav taču..māsa man tikai viena un viņai tiešām melot un nospļauties padodas. Tajā sapnī viņa arī neko prātīgu neteica,gribēja uztīt no manas tabakas cigareti un pastāstīt,ka esmu cūka,jo manā somā tepat blakus smiltīs ir tā Jelgava 94, kuru vajadzēja atdot. Man ir grāmata ar veltījumu Cikam :D re cik stulbi sapņi man :D
Un nav ne jausmas kāpēc pēdējā mirklī pirms došanās uz lidostu,es iemetu somā tieši šo grāmatu. Ja satikšu kādu Latvieti Grieķijā, iedošu izlasīt. Grāmatas ceļojums. Vienalga,brīžiem sajūta,ka lasu pusaudžu romānu un tad saprotu,ka es taču arī biju metālā un visa tā leksika ir tik pazīstama, ka riebjas atcerēties :-)