SPOKI & BRIESMOŅI:

May 26th, 2013

01:09 am - kafka under your skin:

Kafkas process zem tavas ādas
 
vienkāršots apelsīna mehānisms tavā mutē

līdz straujam pagriezienam, kurā pārstās

svārstīties tavs mīlestības metronoms

I LUV YA PRUNE, CUZ UR SO SUNSWEET!


01:27 am - finish me:

ekonomijā esmu grauzējs, esmu zaudētāju pavēlniece un flegma.
jo pārāk bieži pēdējā laikā pienāk brīdis, kad ledusskapī ir tikai
tukša kečupa pudele un gadu vecas sinepes.

01:28 am

tajos mirkļos parasti arī gribās kaut ko apēst, bet es padzeros ūdeni,
kurā aizvakar iemetu citrona šķēli. Un ir man vakariņas - ūdens ar
izmirkušu citronu. Tas it nemaz nav sērīgi, tas vispār nav grūti vai
skumji. Tā notiek, tā dzīvē gadās.
Dažkārt es nokļūstu melnajos caurumos.

02:06 am - USNE, TEV SMUKS DZĪVOKLIS! VISLABĀK VIESISTABA! :

ea arī gribu visādas puķēs sastādīt. 
un savos smukajos traukos, kuriem 
nav puķupoda caurumiņš. 
Ceru, ka viņš mani mīl tik ļoti, 
ka ar urbīti izurbs tajos traukos 
caurumiņus, lai man 
te būtu superduperīgi 
un smuki : - )

02:09 am - i MARRIED A WITCH:

Mēs atvērām durvis uz dziļāku telpu,klusēdami. Tai nevar tikt cauri, nekad nevarēs.
Mani kā putnu dieva vēmekļi pilnvarojuši uz sētas durvju pusi izrauties un tam dotas
kājas garas kā miglā koki, lai bēgt būtu iespēja vienmēr. Satvēra durvju rokturi.

Mirkli es sastāvēju no pārakmeņotām šūnām, es biju visuma mazbērns, tad strauji
metos uz caurumu sienā. Viļņi šķaidīja uz visām pusēm, viņš tvēra mani aiz pleciem,
spieda ar milzīgu spēku zem ūdens, es neelpoju, riju ūdeni. Ilgi turējos zem ūdens, 
tad atvēru acis un biju savā gultā. Kārtējo reizi sapnis šāds izrādās. Mans mīļotais
mani slepkavo. šorīt nevarēju saņemties un atbildēt uz jautājumu:"Ko sapņoji?" ar 
vārdiem:"Tu mani atkal galināji." teicu, ka neko.

02:38 am - THE TIME TO DIE:

The Day of the Dolfin

02:55 am - fotografējiet, es smaidu!:

APSOLOS, ka ne tikai, bet arī liešu smagus asaru traukus par vientuļajiem zirdziņiem. 
Par tiem vientuļajiem zirdziņiem, kas tukši iemīlējušies vasaras naktīs klīst gar jūras krastu 
un cerīgi vēro saulrietā dejojošus putnus. 

es ceru arī, ka kāds tāpat nobirdina asariņu par kādu no maniem paklupieniem mirklī, 
kad balle ir sākusies un vajadzētu dejot viskrāšņāk un griezt tā, ka aizraujas elpa, 
es klūpu atkal un izgāžos kā veca sēta. 
nahuj, veca sēta. nekad neesmu redzējusi vecu sētu, 
kas izgāžas.

03:06 am - typical latvian teaspoon:

skatos kā mans mīļotais skatlogā dzer vodku.


un grēki nesāp, sāp vēders, sāp kāļi un
deviņpadsmit gadu vecumā piedzimis 
Latvijas laika rozā zelts, kurš 17. paaudzē
mantots no vecmāmiņas, kura to nopirka
Pēterburgā.

http://latvianrooms.tumblr.com/

04:14 am - he will never be blonde again:

colour of “neverletmego”
šī siena aplūkojama un taustāma Mežaparkā

go fantastic
go away

ja tu vienreiz esi pieskāries manai virsmai,
es vairs nekad nebūšu blonda

03:04 pm

noskaņa - neliels izmisums.

04:54 pm

hei, vecīt, mans mīļais dārgais brīnum,
rītdien vairs nelīs! Un ja tomēr līs, par
spīti tam, ka paļāvušies, mēs paslēpsimies
zem tavas segas(kuru nevajadzētu piesvīst
un sasmērēt) un vainosim sinoptiķus, vainosim
sliktās laika pareģošanas programmas un
robotus! :*

05:07 pm - trust me i’m ghost:

par spīti koplietošanas wc, vannai un virtuvei, man patīk šī vieta. 
 Ģertrūdes vecā baznīca, visaugstākie kultūras nama griesti un 
pēcpusdienas saule. tieši par to pēcpusdienas sauli - cik labi : - ) 




tur ir mans jaunais : http://latvianrooms.tumblr.com/ 

vietoju iekšā pašas fotografētus latviešu dzīves telpas 
stilistiskos noformējumus un dekorācijas.

Powered by Sviesta Ciba