01:09 am - kafka under your skin:
Kafkas process zem tavas ādas
vienkāršots apelsīna mehānisms tavā mutē
līdz straujam pagriezienam, kurā pārstās
svārstīties tavs mīlestības metronoms
I LUV YA PRUNE, CUZ UR SO SUNSWEET!
01:27 am - finish me:
ekonomijā esmu grauzējs, esmu zaudētāju pavēlniece un flegma.
jo pārāk bieži pēdējā laikā pienāk brīdis, kad ledusskapī ir tikai
tukša kečupa pudele un gadu vecas sinepes.
02:06 am - USNE, TEV SMUKS DZĪVOKLIS! VISLABĀK VIESISTABA! :
ea arī gribu visādas puķēs sastādīt.
un savos smukajos traukos, kuriem
nav
puķupoda caurumiņš.
Ceru, ka viņš mani
mīl tik ļoti,
ka ar urbīti izurbs tajos
traukos
caurumiņus, lai man
te būtu
superduperīgi
un smuki : - )
02:09 am - i MARRIED A WITCH:
Mēs atvērām durvis uz dziļāku telpu,klusēdami. Tai nevar tikt cauri, nekad nevarēs.
Mani kā putnu dieva vēmekļi pilnvarojuši uz sētas durvju pusi izrauties un tam dotas
kājas garas kā miglā koki, lai bēgt būtu iespēja vienmēr. Satvēra durvju rokturi.
Mirkli es sastāvēju no pārakmeņotām šūnām, es biju visuma mazbērns, tad strauji
metos uz caurumu sienā. Viļņi šķaidīja uz visām pusēm, viņš tvēra mani aiz pleciem,
spieda ar milzīgu spēku zem ūdens, es neelpoju, riju ūdeni. Ilgi turējos zem ūdens,
tad atvēru acis un biju savā gultā. Kārtējo reizi sapnis šāds izrādās. Mans mīļotais
mani slepkavo. šorīt nevarēju saņemties un atbildēt uz jautājumu:"Ko sapņoji?" ar
vārdiem:"Tu mani atkal galināji." teicu, ka neko.
02:55 am - fotografējiet, es smaidu!:
APSOLOS, ka ne tikai, bet arī liešu smagus asaru traukus
par vientuļajiem zirdziņiem.
Par tiem vientuļajiem zirdziņiem,
kas tukši iemīlējušies vasaras naktīs klīst gar jūras krastu
un cerīgi vēro saulrietā dejojošus putnus.
es ceru arī, ka kāds tāpat nobirdina asariņu par kādu no maniem
paklupieniem mirklī,
kad balle ir sākusies un vajadzētu dejot
viskrāšņāk un griezt tā, ka aizraujas elpa,
es klūpu atkal un
izgāžos kā veca sēta.
nahuj, veca sēta. nekad neesmu redzējusi vecu sētu,
kas izgāžas.
03:06 am - typical latvian teaspoon:
skatos kā mans mīļotais skatlogā dzer vodku.
un grēki nesāp, sāp vēders, sāp kāļi un
deviņpadsmit gadu vecumā piedzimis
Latvijas laika rozā zelts, kurš 17. paaudzē
mantots no vecmāmiņas, kura to nopirka
Pēterburgā.
04:14 am - he will never be blonde again:
colour of “neverletmego”
šī siena aplūkojama un taustāma Mežaparkā
go fantastic
go away
ja tu vienreiz esi pieskāries manai virsmai,
es vairs nekad nebūšu blonda
05:07 pm - trust me i’m ghost:
par spīti koplietošanas wc, vannai un virtuvei, man patīk šī vieta.
Ģertrūdes vecā baznīca, visaugstākie kultūras nama griesti un
pēcpusdienas
saule. tieši par to pēcpusdienas sauli - cik labi : - )
vietoju iekšā pašas fotografētus latviešu dzīves telpas
stilistiskos noformējumus
un dekorācijas.