11:44 am - Simetrijas:
Vajadzētu pastāstīt kādam to stāstu kā iemēģinu jaunu taciņu. Un šī nudien ir tipu tapu taciņa,kur lēnītēm un ne zariņa... Iepriekš tesos pa ātrgaitas šoseju,turklāt,ar sapistām bremzēm. Tas bija tā,ka cilvēkam,kuram divreiz izoperēts audzējs galvā, es pateicu:"SAŅEMIES!" Cilvēks mirst,bet es viņam saku to absurdo vārdu! Un viņa ģimenei:"Kamön,take it easy,"
(iedomājies,tava māte mirst,bet Šiva tew saka-hei,saņemies!)
12:57 pm - Simetrijas:
Nedaudz trīc iekšas,jo šodien nejauši varēju noindēt cilvēku. Iespējams,pati esmu saindējusies ar kafijas automāta tīrīšanas līdzekli,kurš noēd kafijas nosēdumus no trubām. Pēc stundas apt. redzēs vai būšu dzīva. Nevar tagad saprast,kas man trīc- paģiras vai nāve.
Gaisma tuneļa galā aicina šķērsot.
05:48 pm - Simetrijas:
ESMU DZĪVA! Varētu pastāstīt kā tas ir - sadzerties indi un tad 5h apkalpot banketu vienatnē. Esmu izsīkusi
10:50 pm - aprīļa cerības:
gribētos, lai kāds pie manis atnāk ar vinčuku un skatās visādas filmas, pirmo, tad otro un trešo reizi.
Nu, bet rītdien jāparunā, jāpadžointo un tad jau pie mammas ciemos pāris dienu atvaļinājumā. Jāsagrābj
māmuļas pavasara plašumi un visi trīs puiši kopā. murrrr, dzīve pēdējās dienās šķiet tādās smukulīgās
krāsiņās izņemot to vienu... mīla tāda ne sevišķi rozā, ja saproti.
Mamma mani glābs, es zinu. Mamma glābs manu sirsniņu uz terases ar kādām divām laba sarkanvīna
pudelēm. Tur pie mammas saulrietos, uz terases mēs vienmēr visu esam salikušas pa plauktiņiem un
secinājušas, ka dzīve top skaista, ja mēs nepadodamies un nekrītam.
un Naģežda ir my best friend un nemirst :-3
11:19 pm - Uz gaismu, tērauda palagi:
Rafaels ļoti daudz domā par viņu un arī par viņu.
Rafaels brauc ar ričuku naksnīgā Brīvības ielā un redz, ka
tur otrajā stāvā divos logos ar gaišzaļiem aizkariem gaismiņa deg, svece arī deg svečturī.
Rafaels ir vērojis to lielo sarkano sveci tik daudzas reizes, viņš atceras tik daudzas sarkanās lāsītes,
kuras pil un sastingst tad, kad lotosa zieds atveras, liecas lejup. Sidrī viņš nopietni jūt kriminālu
pārkāpumu. Viņš domā pretlikumīgas domas. Kas tur notiek, tajā vienā istabā un virtuvē sveces gaismā?
Tikmēr, es atceros, ka šie seši mēneši tajā istabā un virtuvē aiz gaišzaļiem aizkariem ir bijuši
tādi. Tādi kā tajā bildē. Tieši tā es jutos tik bieži zem palagiem, vienmēr auksti, vienmēr pietrūkst.
Nekad nezinu kā tad tas īsti ir, vai ir un patiesi ir? Godīgi?
Sasodītā, nolādētā neticēšana. Neuzticēšanās.
Vai tu mani mīli, Rafael? Un es tevi? Un es sevi?