04:57 pm - You & me. Oil on wood:
TAKE
ME
HOME,
YOU
SILLY
05:25 pm - SILLY, YOU'RE PERFECTLY FINE!:
šodien esmu bijusi pietiekoši negatīva. Piedzīvojums un kā atklājums -
man šodien nekas nepatīk! Viss, viss ir stulbi un slikti, lai viņi visi nomirst
un
pārstāj krist man uz nerviem. Sazāģējiet mani un ļaujiet
manām acīm AKLĀM
tapt, lai neredzu tos bomžus, kas pie centrāltirgus brauc ar
saviem invalīdu
ratiņiem pa pretējo joslu uz braucamās daļas, turklāt,
sab-transam paredzētajā
joslā :D kamõn, un viņi bija divi
un nevienam
no viņiem nebija kājas.
Es to redzēju jau 08:45,
uzsākot šo
dienu, kad vedu bērnu uz mākslas konkursu. Kāda velna pēc
mākslas konkurss jārīko Slāvu(!!!) ielā 2, kas atrodas apakšā zem Dienvidu
tilta!?
No centra jābrauc sab-transu un
tad vēl ar kājām jāmēro 500m līdz tai sasodītajai
privātskolai, kurā
skolotājas valkā svārkus uz savām apkaunojošajām riepām un,
kas ir sabāzts svārkos - blūze, vai speķis.
Vēh, ŠODIEN MANI IR IZVĒMIS DIEVS. ATKAL.
Uz Ķengaragu mums pakaļ atbrauca mamma/õme
ar savu jauno džipu.
Smuki, džips dara visu. Džips pats prot noparkoties,
pats regulē sēdekļus,
runā ar mammu un vēl visu ko citu, ko es jau aizmirsu. Smieklīgi, ka
viņa sev
8.martā uzdāvināja 50 000 vērtu auto, kamēr es nesaņēmu pat nevienu
puķi.
Sorē, dažus sakaltušus zariņus saņēmu.
Man
šodien tiešām nekas nepatīk.
No Ķengaraga bija jābrauc uz Imantu un jāgaida, kamēr šie izmasēsies pie
kaut kāda speciālista. pēc tās 30min gaidīšanas mašīnā, kura ar mani runāja,
mēs ēdām restorāniņā pusdienas, kur man atkal bij jārij sāļās iekšējās
asaras
(es negribu būt speķīga!!!)
2 stundas t/c Spice:
- visu laiku bija karsti,
- es nevarēju paelpot,
- visi man skrēja virsū,
- pazuda dēls, pēc tam atradās.
kulminācijā, kad Spices Rimčikā es vēlējos
nopirkt sarkano Marļiku,
pārdevēja man pajautāja dokumetu,
kas apliecinātu, ka man ir 18!!!!!!!!!!!!
Blakus stāveja mans 5gadīgais dēls
un es viņu mēģināju pārliecināt, ka
tas ir mans bērns un viņš teica, ka es esmu
viņa mamma, bet pārdevēja vienalga
nepārdeva man cigaretes. Beigās es sāku
smieties un pateicu, ka PALDIES PAR KOMPLIMENTY, jo tas man tiešām
ir kompliments! :D :D :D :D
neizskatos pilngadīga,
ja? :D
:D :D
Mājās esmu, mājās miers, sirds pamazām atmaigst,
jāpagatavo NORMĀLA
tomātu zupiņa vakarā, tā lai visi laimīgi un var
čubināt, mīļot un dievināt : - )
rītdien vispār jāaizbrauc uz Berlīni nopirkt apakšbikses un zeķes
draudziņam mīļajam,
burvīgajam, lieliskajam! Jes, man uzlabojās garīgais, kad iedomājos -
viņš ir pa īsto īsts!!!
ahahaha,
atkal arkla pozā ir nobraucis jumts no
dibena virzienā uz elkoņiem un tad pāri
mugurkaulam, aptinies ap kaklu un
pieskāries ar mēli grīdai. Ja man eksistē
jumtiņš, vāciņš un šķirbas, tad noteikti tam
visam klāt ir kādas 4 mēles, katra savā krāsā
un katrai sava valoda.
hei, rakstīt dienasgrāmatu ir ļoti labi.
Sāku šo tekstu ar to, kā man viss riebjas un,
ka šodien gribu nosprāgt, beidzu ar to, ka -
ESMU LAIMĒ, JEAS,
ES JŪS VISUS NEPRĀTĪGI
MĪLU & ŠŅAUCU NĀSĒS!
BU4UKI! :*
05:30 pm
MEKLĒJU DARBU!