11:58 am - stupid stirna in gingerbread coffin:
visas grib būt stirnas, bet es esmu. miu miu miu, stirnas var dziedāt, skriet, ēst tortīti!
tu esi savādāka, tu esi īpaša un neviens tev to ne. neviens tev to nost nevar. nokasīt kā
pelēko traipu nevar. Kur tu biji, ko darīji, kur biji, kāpēc, atkal, nē, nē, nē - neviens
man šito tagad nevar, jo es audzēju ādu no jauna. Jaunu ādu, mani nokrāsot nevarēs.
es pati visu. uz priekšu, uz priekšu, vāzēs puķes, mežģīnīti, ažūrs tas un šitais te, re, blūze,
pumpiņas tur, drapērijas kā šalles.
es nogriezu matus. ja? tāpēc, ka dažus mēnešus manu matu maigums ausītē čukstēja :
tev ir visskaistākie mati, tavi mati ir tik labi. ka es tos nogriezu nost, lai nečaukst veci kā
sažuvušas asaru mērcētās rozes omītēm, vecmāmiņām skapī, vitrīnā dažreiz ir rozes no
kāzām, kas bija pirms viņš aizgāja karā. Viņš aizgāja karā un tagad viņš nomirst mirklī,
kad savu jauno draudzeni nosauc manā vārdā un visi to dzird un mans vārds ir savādāks.
Tad viņš ir idiots nevis es.
un man asins vietā tagad citroni un esmu es stirna ar citronu aromātu!
kapos aizej, salasi tās domas, kuras pār tevi lija toreiz kā lietusgāze, kas pielipināja manas
drēbes pie ādas mūsu. mūsu ādas un slapja kleita. balta, teici kā līgavai, bet es nevalkāju
krūšturi. skaisti un fotoaparātā bildes. datorā. ļoti skaisti. slapji un rudi mati, gari uz pleciem, un...
un tev bija. viss, melnā tēja izlija un tagad viss sasapņojies tālu prom.
gribu uz mežu. gribu uz mežu un pavasarī. viņš ir mans draugs. uz mežu var aizbraukt ar ričuku,
viņš vienmēr gaida. man nekad nav jāzvana un jāsaka mežam, ka būšu ciemos. tur man nevienu
un nevienu nevajag. mēs esam harmoniski draugi, mežs man pasaka labu un klusu. viņš čabina
man burvīgus vārdus.. viņš glāsta ar smalkiem zariem un līganu zāli manas kājas un tas ir labākais
mīļotā pieskāriens. mežs nesaka man - un tagad uz celīšiem, es gribu tevi baudīt. nē, mežā pēkšņi
izaug koks un viņš man nezvanīs trijos naktī un neteiks - heheeeiii, esmu piedzēries un gribu, lai
tu tagad paglāsti manu jauno koku! Bet es zināšu sapnī, ka tur ir pavasaris, tur ir mežs un mežam
aug jauni koki.
saproti, sacerējums par sievieti un mežu.
sieviete ir stirna, mežs ir dzīvs un nepieder.