03:04 pm - ziedu pumpuri zem sabrukušas sienas:
jau vecās, glumās, čīkstošās ar šaurajām acīm nav māmiņas, bet tikai maina viena otru.Tās krāso, cik spēka, līdz atliek tikai divi bāli laukumi, kur nevar.
Nekad nemasē nevienā īpašā punktā, tikai paspēlē spēlīti. Laiks iet rotaļās, viņš sauc
un beidzot smaida(nevis raud).
vecās, glumās, tās nomaina viena otru, jo tā vajag, tās konkurē, jo priekša un tur priekšnieks.
Tās dara tā un dara to, ko liek. Līdz viņu sejas izkrīt ārā kā maskas un tur nepaliek nekas pāri,
varbūt kāda gados sakrāta smaka. Varbūt kāds aizsērējis cauruļvads paliek.
siena starp mums ir sabrukusi un viņš ir zem sienas gruvešiem. Es stāvu un vēroju, kur gan palicis
šis skaistais cilvēks, vai arī es viņu iztēlojos tik skaistu, cik gribēju un tāds patiesībā nemaz neeksistē...
