SPOKI & BRIESMOŅI:

redzi?

 

ALONE WITH THE DEVIL.

dažreiz manī mājo dēmoni un tad tie vilina satikties ar sātaniem

un sātani ir tik burvīgi un glāsta pēdas. °

Tad zilās uzpirkstītes apskauj un novīst, tad uzplaukst, atkal nozied, atkal plaukst, novīst, sakalst, uzzied, plaukst, pazūd, ir, nav, beidzas, atkal ir no jauna...

un paiet mūžības ziedos, bet mēs esam divi  - mani dēmoni un viņa sātani.

tomēr nekad mani nemīl sātani un tā tam šķiet būs būt mūžīgi.

tas ir cilvēks tad, kad viņš slimo un sēž pie loga

un vēro kā krīt lietus vai lietus pārsliņas. Viņš gribētu 

iziet āra, bet tur ir sliktie aukstumi, kas varētu nodarīt

pāri vēl vairāk. Viņš tad sēž istabā un vārgst savā

slimībā, viņam ir tik sliktas manieres, ka viņš tikai 

mīlēsies ar sātaniem un kucēm. Viņš pateiks sievietei,

kas caur un caurēm ir patiesa sieviete, ka viņa ir kuce.

Viņš teiks :"Tu gribi, lai es nomirstu..." Sieviete atbildēs,°

ka viņa taču nav māte daba, ka viņa neko nevar gribēt.

Viņai ir viss un tik daudz kas tomēr pietrūkst. Viņai nav

vienas rokas, naprimer. Viņa ir abažūrs, art deco.

Viņš ir saslimis ar greizsirdību, ar lēkmi, ar fuck off. Viņā ir

iemiesojušās kuces, apsēduši sātani un mans dēmons ik pa 

laikam atnāk un atgādina, cik es tomēr esmu bijusi laba

patiesa 

sieviete,

kas melo.