Anna: jāuzbliež kaut kas garš.
Mar. 9th, 2009 | 09:49 pm
music: the killers - spaceman
tagad es esmu ļoti nelaimīga.
es jau biju tikusi ieraksta pusē kad man izsita korķus.
man likās, ka ar mani nekad nekas tik stulbs neatgadīsies. ;/
karoče es paliku pie tā, ka meklēju savu pesimistisko gurķu kladi un esmu diezgan sašutusi, jo nekādi viņu nevaru atrast,..
karoče zažigajem.
es atradu tikai vienu no PG partiem. un netaradu tieši to, kuru gribēju, bet nu nekas, paskatīsimies, ko no šitā paša te var iespraust..
vo.
09.06.08.
vienam galam galā otrā gala gals.
es jau biju pieradusi pie savas nostājas- "mannavotrapusītetāpēcesesmukruta" , bet nēēēē..
tu atkal atgriezies. viss kļuva līdzīgs tam, kā bija pirms vairākiem mēnešiem.
taču neliekas, ka tā vajag.
nav radies pieradums.
ik pa brīdim uznāk- "akdeivskāgribuviņusatikt" sindroms, bet td parādās "bļeģnegribuviņuvairsnemūžamredzēt".
nezinu ko darīt, ko teikt, ko domāt un pat par KO domāt.
viss atkal liekas banāli bēdīgs.
pasūtījumi, sāpināšana, nenoturēšanās, grēkošana, kaitināšana, gruzīšanās un, fuck, viss atkal sākas no gala.
okidoki, man šodien ir randomness un nekas neizdodas ;D
gripa vainīga, sasodīts, jāiet ēst piena šerberts un ābolu sula, sasodīts.
ok, tgd es mēru temperatūru un ļoti ceru, ka nebūs augstāk par 37, jo gribu rīt iet uz skolu, nevar taču palaist garām ģeogrāfijas kontroldarbu.
bučuki, davaičiki, eju gaidīt sprīdīti.
es jau biju tikusi ieraksta pusē kad man izsita korķus.
man likās, ka ar mani nekad nekas tik stulbs neatgadīsies. ;/
karoče es paliku pie tā, ka meklēju savu pesimistisko gurķu kladi un esmu diezgan sašutusi, jo nekādi viņu nevaru atrast,..
karoče zažigajem.
es atradu tikai vienu no PG partiem. un netaradu tieši to, kuru gribēju, bet nu nekas, paskatīsimies, ko no šitā paša te var iespraust..
vo.
09.06.08.
vienam galam galā otrā gala gals.
es jau biju pieradusi pie savas nostājas- "mannavotrapusītetāpēcesesmukruta" , bet nēēēē..
tu atkal atgriezies. viss kļuva līdzīgs tam, kā bija pirms vairākiem mēnešiem.
taču neliekas, ka tā vajag.
nav radies pieradums.
ik pa brīdim uznāk- "akdeivskāgribuviņusatikt" sindroms, bet td parādās "bļeģnegribuviņuvairsnemūžamredzēt".
nezinu ko darīt, ko teikt, ko domāt un pat par KO domāt.
viss atkal liekas banāli bēdīgs.
pasūtījumi, sāpināšana, nenoturēšanās, grēkošana, kaitināšana, gruzīšanās un, fuck, viss atkal sākas no gala.
okidoki, man šodien ir randomness un nekas neizdodas ;D
gripa vainīga, sasodīts, jāiet ēst piena šerberts un ābolu sula, sasodīts.
ok, tgd es mēru temperatūru un ļoti ceru, ka nebūs augstāk par 37, jo gribu rīt iet uz skolu, nevar taču palaist garām ģeogrāfijas kontroldarbu.
bučuki, davaičiki, eju gaidīt sprīdīti.