yeah.

Nov. 16th, 2008 | 03:08 pm
mood: crappy crappy
music: The Ark-one of us is gonna die young

forši. pirms pāris dienām staigājot pa skolas otro stāvu atradu savu darbu. pielīmētu pie loga. nu itkā jau VISAS skolas skolnieku darbi (sacerējumi par latviju pēc 10 gadiem)  tur bija izlīmēti, bet c'mon. kapēc tieši TO citātu??
un vēl pie tam- pārveidotā versijā.
domraksts bija apmēram tāds-
"pēc 10 gadiem pasaule piederēs man un visi klausīsies roku vai metālu. tie, kas to nedarīs tiks nošauti. es sēdēšu lielā, mīkstā krēslā un man pie kājām gulēs (šeit ir viens vārds)  un priekšā stāvēs (šeit ir viens vārds) un (šeit ir vēl viens vārds) un mani izklaidēs. :D
kristīne sēdēs lielā, baltā istabā ar pūkainām sienām un izgudros mikročipus, kurus ieliekot galvā cilvēkam ir visas skolas zināšanas galvā." :D
nice. bet, protams, pārveidotā versija un mazais citātiņš ko pielika pie loga bija- pasaule piederēs man un visi klausīsies metālu. (Anna.)
METĀLU?! un roks nav nekas? nē, nu labi, tas tā, bet tik stulbu citātu izņemt! tagad visi domās, ka es esmu nedaudz pasista :D
forši.

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


Einšteins, bļe.

Nov. 16th, 2008 | 03:18 pm

Divām lietām nav robežu - cilvēku stulbumam un Visumam. Kaut gan par pēdējo es neesmu pārliecināts.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Nov. 16th, 2008 | 05:49 pm

šodien atradu savu kladi kur rakstiju visādas huiņas. divas klades. :D abas gadu vecas un izskatās, ka ilgi vairs nedzīvos tāpēc kaut kas jāiemūžina.
pats pirmais tāda veida darbs.
ai nē, tas man nepatīk. labāk uzreiz pie nākamā. :D
2. decembris 2007.gads.
pie kā es būšu?
atkal sēžot uz savas istabas paklāja vidus un domājot par dzīvi atklāju, ka ne ar ko neatšķiros no pārējiem dzīves atkidašiem un neveiksminiekiem.
esmu egoistiska mele.
klusa, bet ja atveros tad apklusināt mani nevar.
"gribētos dzīvē sasniegt kaut ko vairāk." - tā saka VIŅI.
tie, kas ar kaut ko atšķirās.
es neko necenšos sasniegt, jo zinu, ka tad kad būšu 87 gadus veca un gulēšu pusbeigta, mani neinteresēs vai 3.klases matemātikas kontroldarbā man bija 10 vai 2.
kad būšu mirusi man jau būs vienalga, vai es biju kosmonaute vai sētniece.
galvenais, ka būšu mirusi un prom no TIEM.
no tiem, kas no sevis iedomājās nez kādus Hitlerus vai princeses Diānas.
prom no tiem, kas izlikās, ka esmu viņiem svarīga. man jau vienalga vai viņi par mani pasēros 3 minūtes vai 25 gadus.
galvenais būt prom uz visiem laikiem.
prom pie Dieva vai sātana.
lūk, tas man būs svarīgi- pie kā es būšu? .

Link | Leave a comment | Add to Memories