Gudrs, vai?

*

Thu, 04 Jun 2015 10:06:38 GMT

Šīs rokas un kājas, un pamestās mājas - iekšas un sirds, to savienotājas,
pilsētas malā apsēda brūkošu smilšu kalniņa galā izģērbtās priedes saknes,
satinās maziņās lapiņās, pašaizdedzinājās un uguni ielaida mājās.
Ar daudzceltņu troksni un apvedceļu pār plecu, pret mežu - ar seju,
pacēlās dūmi no uguns kā drūmi no ziemas nāk rudens.
Caur irstoši pelēko zaļi izlauzās koki, krūmi, sarkani putni un viņu slepenās dziesmas,
cilvēks ielauzās mežā un cilvēkā ielauzās liesmas,
caur dūmiem kā miglainu stiklu vēroja bezgalību būtne uz betona iesma.

Virs Saules uzspraustā Zeme griezās un cepās uz uguns,
un cilvēks, pār plecu lūrēdams, savilkās karstumā ciets, melns kā čuguns,
nebeidzami caur asinsvadiem metāla kastes brauc, un koki, un koki, un kokos cits citu pūkaini brīnumi sauc.
Izplēn pelēki dūmi un asfalts pret Sauli raižpilnas rievas rauc,
bet tu sēdi, skaties un klausies, negriezies, nesteidzies, gaidi, paliec un nesajauc -
ar divām pusēm vienmēr par maz; ar vienu pusi tik smagi par daudz.

Krīt lapas un zari, un putni, aizmieg dzīvība kupenu pēļos,
bet mūžīgi pelēkās sienas nenodreb, neiečiepstas un nedzied,
pa tukšām istabām tukšās mājās dzen pelēkus putekļus pamestās ielās
irstoši dūmi no irstošām miesām, sairstot betonam izģērbto sakņu pārķertos vējos.

Zeme caur mani atceras: es atceros, kā es smējos;
kā perējos, dējos; kā distancējos;
slīkstošā smilšu smailē pie kaulainām priedes pēdām
sadegu visam pa vidu,
pa vidu, starp visu citu,
pavisam starp citu (nav citu)
es restartējos.

Fri, 22 May 2015 22:21:28 GMT

Sat, 16 May 2015 07:56:01 GMT

Koka ziedi tavos zaros, kok,
tavos koka zaros tavi ziedi zied,
un tad vēl lapas - no koka, bet mīkstas,
moška man arī tā jāuzdrīkstas,
jo, kok, tavi ziedi smaržo, par viņiem bites cīkstās,
trīs veči asfaltu lej,
smird un smaržo
manas gludās takas
un bišu takas līkās.

Novērojumi civiltumsā

Mon, 02 Jul 2012 22:24:02 GMT

Rej suņi un rēgojas malduguņi; policisti rāpjas kokos, spēlējot augstāk par zemi; sakāpj kamerās, novēro, sakāpj galvā un notēlo, ka suņi. Policisti - malduguņi. Klusumā un tumsā mežā redzu nāvi: rejoši un mirgojoši nikni cits pēc cita bailēs nosvilst ieslodzītu policistu stāvi.

Koki, manas piepildītās zemes ragi

Mon, 02 Jul 2012 22:20:34 GMT

Savs draugs mani brīdināja, ārā karā aiziedams, dārzā pie puķēm ar puņķainu, piepļautu ģīmi, lai neņemu kliņģerītes, piņķerītes, sapinušos mākoņmalkas ugunsmalkus pierē.
Viņš vēl nav atgriezies. Un tāpēc vien es ticu visam, kas tur dārzā šaudās.
Zem zemes izsprāgst pārpilnības saknes.

Ko vēl tev? Ko?

Mon, 02 Jul 2012 22:16:22 GMT

Es gribu būt jauns
vēlreiz
kā pirmoreiz.
Lai tu būtu jauna
no jauna.
Man nebūtu žēl
kā bija;
žēl,
ka bija
žēl.

Un vēl
vēlreiz
kā pirmoreiz vēlreiz.

Bet tagad,
bet tagad.
Bet tagad viss paliek pa īstam.
Pirmoreiz.

4x4 smilšu bagijs sapiens

Mon, 02 Jul 2012 21:25:56 GMT

Cicerons ar cianīda vācelīti klēpī
pieliecies pie palodzes un padebešus pētī.
Kas ir karš un iznīcība, mana mīļā saule?
Samīļo un neļauj aiziet pirms tu esi cauri!

Turīnā uz trotuāra Traviata turas
pietempusies pusmastā kā pairušas buras,
neparedzams noilgums līdz paradīzes vārtiem
klunkurē nu tālāk, kamēr citi mirst pa pāriem.

Kaviāru pierijies, no rokām izlaiž zivi,
snaudā mazliet ielaidies, viņš apcer saldo dzīvi,
nezināms un neizzināms, stulbs kā tulpju kāti,
uzvarošais nezinātājs atraugājas sāti.

Sasilis un sasalis zem smiltīm snauž bez miesas
sairis un apsērots bez nemirstības tiesas,
cilvēks savos sešdesmit vai septiņdesmit piecos,
cik es sevi apzinos, es viņam pretī tiecos.

Slota pret piņģerotu

Mon, 02 Jul 2012 21:06:49 GMT

Mežonīgos apstākļos pakāries mētelis.*

Tautiskas lokalitātes par izdomātu mīlestību

Mon, 02 Jul 2012 21:03:29 GMT

Pārmetoši pārvietojas vietas tavā virtuvē,
es tevi redzēju pie loga, bet tagad šļaksties izlietnē.
Es nesaprotu tevi, kā tu tikko biji krēslā,
un atgriezies no veikala vien pāris mirkļus vēlāk.
Ieslēdz gaismu, taču! Tumšs!
Man no tumsas sakāpj plecos mugursomīgs nogurums;
bet tev ir sācies rīts.
Tu smaidi.
Es apvainojos.
Tu gaidi, lai es atvainojos,
bet man plecus spiež tik smagi, lences pušu griež - es atvienojos
un esmu vannas istabā
es esmu koridorā
tualetē,
es redzu - manas rokas nažu atvilktnē priekš tevis kaut ko meklē;
es tupu kaktā,
es internetā tupu,
tik tupu tupeni, ka netaps pat par zupu,
nepārspļaus pār lūpu, tuk tuk tuk - es kaut ko jutu
un nejūtu
vairs.
Tavs vārgais vaigs parādās no durvīm mulsi kairs,
un pārvietojas arī mana miesa, iekšā kustas, iekšā sirds, un dusmu nav nekādu vairs.
Tur saule krīt, tur otrā pusē atkal ceļas augšā,
par sarežģītu tāda regularitāte,
braši izdresētas tīģermātes zobenzobu hiperaktivitāte. [šausmas!]
Es segu mīlēšu, tu mīli mani!
Es ēdu, guļu, staigāju,
tā gadās.
Viss sagadās, un cietiem, aukstiem kaula ragiem mūsu krūtīs akmens auni badās.

Tava kailā dvēselīte iemin polārloku

Mon, 02 Jul 2012 20:47:14 GMT

Man jau pašam liekas
rokas - liekas
kājas - sliekas
es pārvērtīšos dīvānā.

Paejiet malā, jūs putni,
es sēžu!
Kamēr jūs bļaujat tur augšā,
es mūžības līdumus plēšu!

Circenītis nošķaudās,
tas mazā lakatiņā slauka nosvīdušu seju.
Circenīti, nenomirsti,
es tevi izglābšu,
es tevi glaudīšu,
es dejošu pār tevi veselības vēju!

Līdz putni, nekrietnie un bezsirdīgie lopi,
pilniem knābjiem iznīcina mīlestību.
Kā zārkā guļu dīvānā es circenīša vietā,
es izgulēšu circenīti, taurenīti,
zirneklīti, pasaulīti,
pamodīšos dzimtenē,
un atsākšu no jauna
bez nožēlas un putnu bezkaunīgo lāstu iedvesmotā kauna.

[Bet kur citur mīt man nepazīstams ronis. Mīnus milijards grādos.]

Vieglprātīgā atgriešanās nākotnē, kur mēs vēl bijām jauni

Mon, 02 Jul 2012 20:38:50 GMT

Iekšējie orgāni zvana,
zvana priekšniecība, mana, mana, mana,
zvans virvēs iesiets,
virvēs ar neredzamu spēku pēkšņi ieskriets,
un zvana,
priekšniecība sūdzas,
priekšniecība pārmetoši jautā:
Mīļais, vai varbūt nebūs gana?

Es visu dzirdu,
man viss vienalga,
šo profesiju neesmu izvēlējies velti,
ar šādām nostrādātām rokām
ar nopīpētām plaušām ir visi lielie tilti celti.

Vai elpa apraujas?
Vai es jau beidzu?
Es nezinu, bet lai vai kā
beigas, tas ir labi, bet es tās nesasteidzu.

Tā palēnām.
Pa druskai.
Mazliet.

Es beidzu. Jā.
Lai iet.

.

Ar sevi joki mazi

Mon, 02 Jul 2012 20:33:52 GMT

Ja tev prieks par nelaimi, tad priecājies, jo tā ir tava nelaime!

Sapņu preču vilciens pāri pļaviņām

Mon, 02 Jul 2012 20:14:07 GMT

Tās nav bikses. Tās ir manas aizejošās kājas.
Es velkos nopakaļ, bet bikses neapstājas.

Matu ērkulī ērti iekul iepirkumu kuli,
ražo sapņus, apgulies un guli,

pilniem maisiem mani mēnesnīca mīca
man sirds tik silti tirinās un trīc.

Par tevi, Vizbulīt, šeit visas lietas smaržo,
es tevi atceros un atcerēties garšo
pēc pienenēm, pēc ķiplokiem un meža,
es ilgojos pēc tevis un tava maigā eža.

Krīt lietus, krīt monētas un vaidi
es tavos apskāvienos kritīšu, vien gaidi!

Izkvēp sapņi, tu izkvēpi virs manis
un mostas paģiraini bikšu gani.

Vai mani gaidīsi? Vai es to saku biksēm?
Jo tam, ka runāju ar sevi, es negribētu ticēt.

Saimnieciskie iekarojumi

Mon, 02 Jul 2012 20:04:42 GMT

Pieskaries mātei, bet tikai domās, varbūt ņem un pamostas tevī kāds tēvs.

Bezkaunīgi skumji klejojumi uz vietas

Mon, 02 Jul 2012 20:01:51 GMT

Atslēgas mani pazaudēja
paliku stāvam pie durvīm
bez atslēgām durvis nemīl.

Acis, atslēgas caurumu redzot,
sulo kā caururbti bērzi,
asaras durvīm ir vienaldzīgas.

Pieci pirksti, divām rokām kopā - desmit.
Es aiztieku savu seju,
aizspiežu acis kā pats savas pasaules durvis.

Neprasi kaimiņiem, kas viņiem kaiš,
kaimiņiem grūta dzīve,
tu viņu trepēs bez atslēgas raudi kā bērns.

haiku

Tue, 10 Jan 2012 19:45:52 GMT

Nokrita lietus
Sniegs nokrita turpatām
Tad nokritu es

Mikrostāsts no rītiem

Tue, 26 Jul 2011 07:01:44 GMT

Dinozaurs Pēteris nopļāva zāli, apēda priedes, izkrāsoja logus. Jauna dzīve!
Debesis lēnām nospieda zemi. Izdzīvoja tikai zāles garlaicīgi bālās saknes.

sociāli individuālā izolācija

Mon, 25 Jul 2011 10:36:34 GMT

tu esi vienīgais
bet tu tāds neesi vienīgais

Kas tas esam?

Fri, 22 Jul 2011 13:01:23 GMT

Kā jādzīvo - sev vai citiem? Kā kaķim vai kā sunim? Kurš no tiem lopiem ir īstais? Kuriem būt - kaķiem vai suņiem?
Un pat tad tu, savukārt, esi cilvēks.

Kas ir?

Tue, 19 Jul 2011 09:56:01 GMT

Dzīve vienmēr ir savāda. Tu esi normāls.

Panikas ignorēšana

Tue, 19 Jul 2011 09:18:44 GMT

Ja tu vienīgais zini, ka tuvojas nāvējoša katastrofa, bet to nevar apturēt, tad piekrāmē bikses tā klusi, klusi, un turpini saviesīgo tējas dzeršanu.

vēstošā pasaule

Mon, 18 Jul 2011 13:31:44 GMT

Nerunā lieku!
Labāk nerunā vispār!
Ja vien tavs sakāmais nav īstāks par klusumu.

Asklēpija raizes

Sun, 17 Jul 2011 22:43:40 GMT

Modernā medicīna tīri labi iztiek bez tevis.

pilsoniskais geto

Sun, 17 Jul 2011 22:39:40 GMT

Nesūdzies par demokrātiju, dzerot apelsīnu sulu savā dīvānā.

starveida diplomātija

Sun, 17 Jul 2011 16:09:01 GMT

Ja tev dzīve piedāvā citronus, nedaudz apmulsti un, kāpdamies atpakaļ, murdi kaut ko par "palika ofisā", "paldies, atceros" un "ha, ha, ha, hren.."