9. Decembris 2004

• 9.12.04 17:17
• lūdzu, neaizej šobrīd no manis prom, es jūtu, ka tu kaut kur slīdi, ka tev gribas būt prom tur ar viņiem, ka tu nespēj tā nīkt manā vientuļajā dārzā. Tu vairs nesauc mani līdzi, kad kaut kur ej, man tas sāp, ak Dievs, kā man sāp un klusi kremt un brīžiem gribas nodarīt Tev pāri tieši tāpēc, ka Tu tā dari man, bet man ar ko Tev darīt sāpes, jo es esmu nedaudz vairāk Tevī iemīlējies kā Tu manī. Un nesaki, ka Tev žēl, mani nevajag žēlot, Tu tāpat nespēsi mani žēlot tik ļoti kā Dievs to var, jo Tu mani nemīli ar tādu bezierunu mīlestību, kas neko neprasa pretī. Kā gan Tu nesaproti, ka es Tev varētu dot daudz vairāk pretī nekā Tu pati spēj iedomāties.
  
  Tomēr paliec vēl uz brīdi pie manis, lai es vēl nedaudz ilgāk varētu padzīvot ilūzijā. Es Tevi palaidīšu nedaudz vēlāk, tikai, lūdzu, ne šovakar. Šovakar gribu vēl izjust tās sāpes, ko rada Tava gaistošā klātbūtne. Pēc tam es Tev atļaušu iet, jo pārāk stipri mīlu Tevi, lai redzētu Tevi nelaimīgu uz savas vientuļās salas kaut kur pasaules malā.
• 1 rakstair doma