19. Maijs 2004

• 19.5.04 17:50
• ir tik dīvaini, kā tādā apburtā lokā... tu centies izrauties ārā no kaut kādām dzīves baudām, kas ir sakritušas uz nerviem un dara tevi niecīgu, bet viņas nekur nepazūd. viņas atgriežas atpakaļ sapņos.
  Pilnīgi viss, no kā tu centies izbēgt realitātē, viss tas riebīgais un apgrēcīgais, tas atnāk naktī un sniedz tev tādu labsajūtu.
  vēl dīvaināk ir tas, ka arī sapnī tu centies tam pretoties, tai pat laikā tā kā sadalies uz divām pusēm, gluži kā banālās filmās, kurās dievs un velns sēž katrs uz sava pleca un mēģina gūt uzvaru pār tavu saprātu. pagaidām izdodas pamosties cīņas laikā.
• 0 rakstair doma