19. Aprīlis 2004

• 19.4.04 11:18
• Ir ieturēts divu mēnešu labprātīgs celibāts, pat īsti nav sajēgas, vai tā vajag turpināt. Brīžiem saprotu, ka man nevajag cita ķermeņa siltumu, ka man labi bez tā visa, bet atmiņas uzdzen patīkamas tirpas. Tādos ilgstošos atturības mirkļos aizvien biežāka parādība kļūst erotiskie sapņi. un tikai tad tu aptver, ka sen neesi mīlējies. tajos sapņos pa retam pat iespējams nonākt līdz orgasmam, kas noteikt ir patīkamāks par tiem mirkļiem, kad tava labā roka aizslīd no nabas uz leju. vēl jo vairāk tas liek saprast, ka orgasms ir tas, ka notiek cilvēka galvā, bet tik reti tomēr pienāk tie mirkļi, kad tādu baudu iespējams sasniegt sapnī.
  
  tad es pamostos un brīžiem jūtos netīrs. un ir tik grūti lavierēt starp tiem cilvēkiem, kuri uzskata tevi par pārāk svētu, un tu neatļaujies viņiem atklāt savas netīrās dzīves spēles, un starp tiem, kas tevi uzskata par pervertu, jo tu neatļaujies atklāt viņiem savu dvēseli.
• 1 rakstair doma