9. Aprīlis 2004

• 9.4.04 22:08
• Es sarunājos ar Dievu, bet vēl biežāk es sarunājos ar sevi pašu. Bet vai būtībā tas nav viens un tas pats? Jo Dievs tik un tā zina manas domas un viņš zina to, ko es saku pats sev, ko es jūtu, ko es mīlu, ko es nīstu. Viņš zina, kad es meloju, pats sev un citiem, viņš zina, kad es cenšos savu sirdsapziņu piekrāpt. Jebkura mana saruna pašam ar sevi ir arī saruna ar Dievu, jo Dievs mīt manī un mana sirds pieder Dievam. Vienalga, vai es sarunājos savās domās vai pusčukstus, process nemainās, es esmu viens pats ar Dievu. Arī tad, kad šķietami uzrunāju tikai pats sevi. Arī tad es uzrunāju Dievu.
• 0 rakstair doma