- 8.5.06 21:50
-
nevar jau saprast. man jau liekas, ka tā ir pataloģija un neliecina par harmoniju - ka tādos brīžos ļoti labi veicas darbi un es strādāju ilgi, ilgi.
tajā pašā laikā, var gadīties, ka es mūku no vientulības.
un tas tad nozīmē, ka nu nemāku sadalīt sevi un nostādīt sabalansētas priortātes.
citos brīžos darbi nevedas - jo vienmēr ir kaut kas, kāds par ko domāt, kurp skriet un traukties. ir sajūta, vairāk, tālāk, augstak, ka tik paspēt, ka tik nenokavēt... ;DDD
arī tas liecina par to pašu - apdalu sevi un citus.
vēlos sasniegt to stāvokli, kad jebkurā situācijā strādāju pietiekami, mazāk, kā pirmajos brīžos, un tajā pat laikā veltu pietiekami laiku sev, citiem un citām lietām.
jā :))))))
es piedomāju par formulējumu ;) un mani pārsteidza, cik precīzi un labi biju uzrakstījusi jau ar pirmo rāvienu.
:) laikam būs nobriedis tas mērķis ;DDD
Atlidoju JAUNAIS MANS SPĀRNOTAIS Tiec galā ar lidojumu Lido uz meilu Pakavējies atmiņās Mani dzejdarbi senie :) Lasāmlenta