- 27.2.06 17:35
-
man šodien gribās visu uztvert kā apvainojumu. :/
hmm.. dīvaini.
sen nebiju tā jutusies.
tā apriori pieņemu, ka jebkas, ko cilvēki saka nav neitrāls, bet personīgi nepatīkams.
kāpēc?
šodien kāda dena? (nu no tā spoguļu un kādas tur vēl)
piemēram, pie kioskiņa pērku savas kartupeļu plāksnītes un puisis, kas aiz manis, izmet, ka tik neveselīgus ēdienus jau nu gan viņš neēstu. uzsit aizvanojumu (sak, tev jau neviens ar nepiedāvā). tikai pēc brīža apjēdzu, ka puisis smaidīgs un rotaļīgs draudzīgi ampelējas.
vai arī, kolēģi bakstās un kaitinās, ka nevarot normāli viņus neviens uztvert, ka optimālo garumu tur nevar noteikt. es pasaku, ka optimālākais ir visgarākais (lai nomierinās) a šie nosaka - o, uzreiz var redzēt, ka statistiku neesi mācījusies. nu neesmu. un vai man būtu bijis tas jāmācās? bet es klusi iekšā aizvainojos. jokus nesaprotu. un pat ja ne joki, kas tad arī būtu? - neesmu mācījusies un viss.
nu tādi sīkumi. bet ir.
:/
Atlidoju JAUNAIS MANS SPĀRNOTAIS Tiec galā ar lidojumu Lido uz meilu Pakavējies atmiņās Mani dzejdarbi senie :) Lasāmlenta