XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5.līdz 12.jūlijam, šogad aizritējuši Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē. 8 dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi, no tiem puse bija pieejami par brīvu.

Šogad svētkos piedalījās:

Rekordliels dalībnieku pulks - 38 601 dalībnieks;

48 virsdiriģenti un virsvadītāji, tajā skaitā 17 goda virsdiriģenti un virsvadītāji;

394 kori un 54 vokālie ansambļi (tajā skaitā mazākumtautību ansambļi), kopā 18 464 dziedātāju (salīdzinājumam – pirmajos dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists);

544 deju kolektīvi, 13 700 dejotāji;

55 pūtēju orķestri;

5 profesionālie orķestri;

Svētku ietvaros 913 meistari no 105 lietišķās mākslas studijām Dzelzceļa vēstures muzejā izrādīja 2942 lietišķās mākslas darbus;

Lielajā Ģildē vienkopus kokļu koncertā spēlēja 120 kokles, pirmo reizi spēlēja arī puišu-koklētāju ansamblis;

Festivālā "Latvijas vainags" 10.jūlijā Vērmanes dārzā piedalījās 940 pārstāvju no Rīgas un Latvijas reģionu mazākumtautību kolektīviem. Kopā festivālā vērojām 55 radošos kolektīvus, kurus pārstāvēja 15 etniskās grupas.

Pašmāju dalībniekiem piepulcējās arī ap 600 dalībnieku no 19 valstīm (kori, orķestri, deju grupas) - Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Īrijas, Sicīlijas Itālijā, Austrijas, Nīderlandes, Rumānijas.

Noslēguma koncertā spēlēja līdz šim lielākais dūdu spēlētāju skaits Latvijā – 26;

Dalībnieki no reģioniem Rīgā ieradās 973 autobusos, 413 autobusi devās uz Mežaparka estrādes pasākumiem, 460 – uz Daugavas stadionu.

2008.gada Dziesmu un deju svētku karogu darina māksliniece Rudīte Grasberga pēc Aigara Ozoliņa skices, izšujot Dziesmu un deju svētku logo zīmē iekļautos 103 dažāda lieluma punktus. Zīmē ir attēlota saule, veidota no nevienāda lieluma punktiem, kas simbolizē katru no dalībniekiem, kuri visi kopā rada īpašo Dziesmu un deju svētku gaisotni un vienotību.

V/a „Tautas mākslas centrs” izdevumā „XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki” publicēti šo Dziesmu un deju svētku dalībnieku vārdi – līdz ar šo sarakstu ir atjaunota pēdējo reizi 1938.gadā IX Dziesmu svētkos īstenotā tradīcija iepazīstināt lasītāju ar visiem svētku dalībniekiem, kas kopā veido svētku vēsturi.

Gatavojoties svētkiem, notikušas 12 Mākslinieciskās padomes sēdes prof. Jura Karlsona vadībā.

Daudziem koncertiem zīmīgi nosaukumi – “Dziedot dzimu, dziedot augu” (paaudžu vienotība Dziesmusvētku tradīcijā), “Izdejot laiku” (laiku, cilvēku un garīgo spēku savienošana dejā), “No sirsniņas sirsniņai” (iecienītu ziņģu un latviešu kinofilmu kadru stāsts dejā par lauku puiša mīlestību), “Latvija - Saules zeme” (saule kā vienotības simbols, aranžētu saules tautasdziesmu cikls), “Deju svētkiem – 60” (spilgtākās latviešu tautas dejas kā veltījums deju svētku 60.gadskārtai), “Rīgas kalnu noslēpumi” (bērna ceļojums Rīgā), “Gaismas istaba” (tautas mūzikas gaišās noskaņas), “Veltījums tautasdziesmai” (tautasdziesmu džeza aranžējumi), “Kalnā”, “Mīlestības dziesma” (mīlestības jūtu izdziedāšana no romantiskas apjūsmošanas līdz pat kautiņam dziesmā).

Dziesmu karos 8.jūlijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā piedalās 36 Latvijas kori. Uzvarētāji jaukto koru grupā: 1. Kamēr... 2.Austrums 3.Sola 3.Balsis. Sieviešu koru grupā: 1.Spīgo 2.Minjona 3.Sapnis 3.Balta. Vīru koru grupā: 1. - 2.Gaudeamus 2.Frachori 3.Jaunais Rīgas vīru koris.

No 2008.gada janvāra līdz Jāņiem notiek Latvijas radio 1 “Koru kari”, kuru finālā dziesmām cīkstējās Rīgas Latviešu biedrības nama sieviešu koris “Ausma” un jauniešu koris no Liepājas “Intis”. Uzvarētāja gods un tiesības 6 stundu garam ierakstam Latvijas radio 1 studijā ieguva liepājnieki.

Kokļu ansambļu konkursā piedalījās 16 ansambļi. Uzvarētājs jaunākajā grupā (dalībnieku skaits līdz 5) - Valmieras mūzikas skolas koklētāju ansamblis, jaunākajā grupā (dalībnieku skaits 6 un vairāk) - Atbalsis, vecākajā grupā (dalībnieku skaits līdz 5) - Kārta, vecākajā grupā (dalībnieku skaits 6 un vairāk) - Dzītari, vokāli instrumentālo kokļu ansambļu grupā – Dzītari.

Pūtēju orķestru konkursā 8.jūlijā piedalījās 25 orķestri, kas sacentās četrās grūtības pakāpes grupās. Uzvarētāji 1.grupā: 1.jauniešu pūtēju orķestris Auseklītis, 2. Fanfara, 3.Jūrmala. 2.grupā: 1.Balvi, 2.Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestris, 3.Saldus, 3.Madonas pilsētas kultūras nama pūtēju orķestris, 3.grupā: 1.Strenču orķestris, 2. Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris, 3. Tukums. 4.grupā: 1. Salaspils novada domes pūtēju orķestris, 2. Kokneses pagasta pūtēju orķestris, 3. Kazdangas pagasta pūtēju orķestris.

Koncertā “Deju svētkiem 60” izdejotas 27 dejas no līdzšinējo deju svētku “zelta repertuāra”;

Dziesmu un deju svētku dažādos koncertos izskanēja 124 jaundarbi – skaņdarbi un aranžējumi. No tiem: Sakrālās mūzikas koncertā – 5, Simfoniskās mūzikas koncertā – 3, trijos vokālo ansambļu koncertos – 7, Pūtēju orķestru dižkoncertā – 26, Kokļu mūzikas koncertā – 3, Noslēguma koncertā – 8, Atklāšanas koncertā – 11, Tautas mūzikas koncertā – 2, Koncertā “No sirsniņas sirsniņai” – 15, Koncertā „Veltījums tautasdziesmai“ – 28;

Tautas tērpu skatei pieteicās 30 kori, 52 deju kolektīvi, 9 folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un koklētāju ansambļi, 51 individuālais pretendents;

Deju lieluzveduma “Izdejot laiku” kulminācijā – uguns rituālā – piedalījās, saskaņā ar režisores Māras Ķimeles sacīto, 48 “tautas spēka un padoma sargi”: Vaira Vīķe–Freiberga, Imants Ziedonis, Māra Zālīte, Imants Kokars, Gido Kokars, Jānis Streičs, Janīna Kursīte, Ēriks Hānbergs, Jānis Stradiņš, Helmī Stalte, Dainis Stalts, Ingrīda Saulīte, Uldis Žagata, Pēteris Vasks, Dzintra Geka, Vilis Ozols, Vera Ozola, Imants Magone, Osvalds Štrauss, Rasma Rozīte, Valdis Celms, Ojārs Rode, Māris Sirmais, Ēriks Ešenvalds, Oļģerts Grāvītis, Anna Žīgure, Dina Kuple, Uldis Dumpis, Velta Līne, Taisa Aruma, Marga Apsīte, Ojārs Grasis, Zigurds Miezītis, Gaida Venta, Uldis Rikmanis, Feodosija Utināne, Baiba Šteina, Olga Freiberga, Audiona Līventāle, Uldis Šteins, Andris Ezeriņš, Daina Štāla, Kornēlija Reisnere, Kārlis Vents, Ilze Mažāne, Dailonis Rudovičs, Ieva Adāviča, Vaira Dundure.

Svētku Noslēguma koncertu klātienē piedzīvo Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar ģimeni, Somijas prezidente Tarja Halonena ar kungu Penti Arajarvi, UNESCO ģenerāldirektora biroja izpilddirektore Elizabete Longvorta.

Svētkos piedalījās 259 brīvprātīgie un 20 Nacionālo bruņoto spēku karavīri;

Policija svētku laikā konstatējusi tikai atsevišķus negadījumus - kāds motociklists uzbraucis svētku dalībniekam no Balvu rajona, aizturēti divi iereibuši autobusu vadītāji;

Dziesmu svētku laikā palīdzības sniegšanā bija iesaistīti vairāk nekā 100 mediķu no Rīgas un citām pilsētām, tikpat pirmās palīdzības sniedzēju no Latvijas Sarkanā Krusta. Svētku laikā pie mediķiem vērsušies gandrīz 2000 dalībnieku un skatītāju, hospitalizācija bija nepieciešama 55 cilvēkiem, no kuriem lielākai daļai tika veiktas nopietnākas pārbaudes, 30 reizes pie dalībniekiem tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība, taču kopumā situācija ir bijusi ļoti laba, secināja Katastrofu medicīnas centra vadība. Sūdzības mediķi galvenokārt saņēma par tulznām, sasitumiem, saules apdegumiem, ģīboņiem, divi cilvēki vērsās pēc palīdzības ērču piesūkšanās gadījumos.

Dalībniekiem svētku nedēļas laikā izdalīts 300 000 l ūdens.

Doma laukuma estrādes pušķošanai, kur notika Pūtēju orķestru dižkoncerts, viesu grupu un senioru kolektīvu koncerti, izmantoja ap 2000 grieztu ziedu, 40 dažāda lieluma puķu podu un neskaitāmu daudzumu stīgu, vītņu, lapu.

Finanšu - Kultūras ministrijas atvēlētā dotācija Dziesmu un deju svētku norisēm - 2,4 miljoni, ieņēmumi 1250 000 Ls apmērā (svētku preču zīmes lietošanas tiesību izsole, tirdzniecības vietu licences izsole, biļešu ieņēmumi), no tiem 750 tūkstoši Ls no galvenajiem atbalstītājiem, kas novirzīti svētku mākslinieciskās koncepcijas īstenošanai. Papildus tam 1 050 000 Ls dalībnieku ēdināšanai tiek novirzīti pašvaldībām.

Pārdots 116000 biļešu uz svētku koncertiem.

Pirmo reizi Dziesmu un deju svētku vēsturē:

2008.gada Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir pirmie svētki kopš tradīcijas iekļaušanas UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā;

Atklāšanas koncertā izskan vienas no plašāk zināmajām lietuviešu un igauņu dziesmām “Kur meži zaļo” (Kur giria žaliuoja) un “Mūzikai” (Muusikale) kā Latvijas kopkora veltījums Lietuvai un Igaunijai 90.neatkarības gadskārtā un apliecinājums visu trīs valstu Dziesmu un deju svētku tradīciju iekļaušanai UNESCO meistardarbu sarakstā. Dziesmas diriģē Alo Ritsings no Igaunijas un Vitautas Miškinis no Lietuvas;

Atklāšanas koncertā pirmo reizi pārstāvētas visu paaudžu koru grupas – no bērniem līdz pat senioriem.

Dziesmusvētku dalībnieki – vokālie ansambļi;

Lielākais dalībnieku skaits un garākais svētku gājiens 7 h garumā;

Pēc Noslēguma koncerta rīkota sadziedāšanās, kas ilgst līdz pat plkst.6 no rīta;

Pūtēju orķestru Dižkoncerts pirmo reizi Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos ilgst 11 stundas;

Amatierteātriem veltīta diena Vērmanes dārzā;

Mazākumtautību festivāls “Latvijas vainags” pirmo reizi notiek veselu dienu Vērmanes dārzā;

Amatnieku gadatirgus nedēļas garumā Rīgas centrā Vērmanes dārzā;

Lielākais privātā sektora atbalsts – ¼ daļa no visa svētku budžeta, kopumā 1 miljons Ls no Latvijas Krājbankas, Aldara, Latvijas Mobilā Telefona. Atbalsts arī no Statoil, Nissan Motorcentrs, Merks, Latvijas dzelzceļš, Lango.

Interaktīvie Dziesmu un deju svētki:

Lielizmēra ekrāns Doma laukumā nedēļas garumā, kur tiek translēti lielākie svētku koncerti, LTV veidoti sižeti par Dziesmu un deju svētku vēsturi, ieraksti no iepriekšējiem svētkiem;

Mājaslapa http://www.dziesmusvetki2008.lv/:

No 3.jūlija līdz 13.jūlijam Dziesmu svētku lapa tika apmeklēta 136,417 reizes no 89 pasaules valstīm un teritorijām. Vidēji dienā tai bija 12,401 apmeklētājs. Maksimālais apmeklētaju skaits tika saniegts 7.jūlijā ar 18610 apmeklējumiem. Apmeklētāju skaits pa valstīm – pirmais desmitnieks: 1. Latvija 122,858
2. ASV 2,518
3. Lielbritānija 1,773
4. Vācija 1,548
5. Krievija 995
6. Zviedrija 697
7. Kanāda 654
8. Īrija 519
9. Austrālija 489
10. Somija 486 Kopējais valstu un teritoriju saraksts: Latvija, ASV, Lielbritānija, Vācija, Krievija, Zviedrija, Kanāda, Īrija, Austrālija, Somija, Norvēģija, Igaunija, Francija, Nīderlande, Beļģija, Lietuva, Dānija, Austrija, Šveice, Itālija, Izraēla, Spānija, Luksemburga, Polija, Brazīlija, Japāna, Čehija, Grieķija, Islande, Ungārija, Portugāle, Turcija, Bulgārija, Čīle, Baltkrievija, Kipra, Dienvidāfrika, Jaunzēlande, Venecuēla, Meksika, Gruzija, Ēģipte, Maroka, Moldova, Rumānija, Argentīna, Serbija, Ķīna, Singapūra, Indija, Slovēnija, Kazahstāna, Honkonga, Taivāna, Malaizija, Horvātija, Pakistāna, Taizeme, Dienvidkoreja, Azerbaidžāna, Bahreina, Jemena, Uzbekistāna, Vatikāns, Malta, Apvienotie Arābu Emirāti, Palestīnas autonomā teritorija, Lībija, Alžīrija, Jordānija, Gvatemala, Kotdivuāra, Bosnija un Hercegovina, Peru, Nepāla, Sīrija, Slovākija, Andora, Sīrija, Kolumbija, Indonēzija, Lihtenšteina, Sauda Arābija, Omāna, Monako, Kostarika, Kirgizstāna.

Interneta tiešraides ar stereo skaņas kvalitāti http://www.dziesmusvetki2008.lv/ :

Tiešraides konsoli internetā skatījās 6503 cilvēki 56 pasaules valstīs, no kuriem pirmajā desmitniekā:

1. Latvija

2. ASV

3. Lielbritānija

4. Vācija

5. Īrija

6. Zviedrija

7. Kanāda

8. Norvēģija

9. Čehija

10. Austrālija

Mājas lapas interaktīvās kartes: Dziesmu svētku dalībnieku naktsmītņu karte skatīta 165,109 reizes;
Dziesmu svētku norišu karte ar pasākumiem skatīta 188,449 reizes.

Mājas lapā tika ievietotas 3,290 brīvi lejuplādējamas Dziesmu un deju svētku fotogrāfu Aivara Liepiņa un Ilmāra Znotiņa fotogrāfijas, un līdz 13.jūlijam tās tika aplūkotas kopumā 556,215 reizes. 13.jūlijā vien fotogalerija tika skatīta 150580 reizes.

Mājas lapā tika publicētas cilvēku Latvijas Televīzijai nosūtītās vēstules rokrakstā akcijas “Mans Dziesmusvētku stāsts” ietvaros. Vēstuļu autori dalījās savas dzīves piedzīvotajos stāstos par to, kā Dziesmusvētki ir iespaidojuši viņu likteni, kādi interesanti gadījumi svētkos notikuši.

Dziesmusvetki2008.lv