aaaa, un vēl tie dzeltenie podiņi... tā fascinē un veikalā nemaz nelikās, ka ies tik ļoti kopā ar sienām. bet ir viens (!!!) vien tonis pat!!! aiiij :) :) :) skaisti :) pie tādiem tika palma un četri lielākie naudaskoki :) pārējie astoņi salikti skaistos vienādos brūnpodiņos ar brūnšķīvīšiem - katrs savā, katrs nu varēs stiepties, plesties un dzīvoties :) ceru, ka viņi tikpat laimīgi, kā es :) un avāriju izdzīvojusī staipekņpuķe, izrādās ir dubultojusies :D - tagad man ir 2 tādas. sīciņas, bet ir!! tās ieņēma balto apaļpodiņu ar rozītēm :) :) :) STAROJU :) un vēl, es nekādi vairs nevarēju noturēties pretī bonzai tipa kociņu vilinājumam. un atbalstītāja mudināta nenoskopojos šoreiz ar 6 latiem un tiku pie sava pirmāa kociņa :) :) :) kā tie man PATĪK!!! tagad tāds miniatūrs brašulis tai burvīgi zilzaļās krāsas stūrainajā podiņā rotā manu palodzi. aij :) :) :) vienmēr esmu skatījusies kārām acīm uz tiem kociņiem. visu veidu :) TĀ FORMA! tā forma mani fascinē :)
Ja tevis nebūtu, es tevi izdomātu No vakarblāzmām tām pār rožu ziedlapām, No slaidām pīnijām un arī akācijām, Vējš kurām pieskāries kā Mikelandželo.
Kā Mikelandželo es tevi uzgleznotu Tur Siksta kapellā, Es tevi izdomātu no vēja pieskāriena, Ja tevis nebūtu.
Cel mani debesīs, cel, gaišā parādība, Kā kalna smaile lai tur lejā pazūd laiks. Ar tevi pazūd laiks, vien paliek ilūzija, Vējš kuru nobūris kā Mikelandželo.