14. Februāris 2007

• 14.2.07 21:16
• sēžu spilvenos ierakusies, klausos sirdi plosošās mielava dziesmiņas par sirdspukstu intervāliem, ogām sūrām un asinīm karstām. un man gribās kaukt. šais situācijās, kad man ir tas, kas man ir, un arī nav tas, kas man nav. un, vēl spēcīgāku to sūrumu padara apstāklis, ka pat dejot es tās nevarēju. nevajaga slimot.
  man patīk tāda smeldzējoša sāpe pakrūtē, kad tu zini, ko gribi, bet pasaule nenoliek to tavā priekšā. kad sapņo par kaut ko un atceries, ka tā ir bijis, vai vismaz uz to pusi, ka gribi to atkal, bet tagad tev tā nav. un, ja nemainīsi būtiskas dekorācijas savā dzīvē, nebūs ar. un ar to jāsamierinās. ka izvēle vienmēr tev ir. ka vari iet un atrast. bet vari arī neatrast.
  bet, pasaule, es gribu puķes šai sasodītajā dienā. nē, es gribu vismaz telefonzvanu, kaut ko klusu, mazliet muļķīgu, bet mīļu iečukstētu ausī, es gribu tās sapņainās acis, kas veras manī, kurās var tikai izkust, kas ir ķepīgas trakoti, uzmācīgas un bezpalīdzīgas pat zināmā mērā. bet to visu es gribu. un, pasaule, negribu es draudzenes. nu negribu. esmu sasodīti heteroseksuāla. un mani paceļ tai kaifīgajā lidojumā tikai vīrieši. un, jā es runāju par erotisku, seksuālu, to, par kuru varētu arī nerunāt, nevis skaisti draudzīgu pacēlumu.
  un es gribu būt ķepīga, lūkoties kādam tādās pašās acīs, klusi runāt par sajūtām, cerībām, ilgām, to piepildījumu, par reibumu un atrautību no steigām un svešiniekiem. par iegrimšanu tur dziļi, dziļi saldumos. man pat liekas, ka man būtu vienalga, vai tas ilgi, vai pirms 10 minūtēm satikts. es gribu to liesmu. to klikšķi. to aizplūdumu citā realitātē. un jā, es zinu, ka pēc tam gribēšu ilgi. nu un tad.
  un, jā. es neesmu tāda, kādus gribu citus. neesmu. un viss. jo es gribu lai citi ir. es gribu šobrīd uz tādiem reaģēt. neesmu nekāds pirmais-impulss-mūžīgais. man negribas, negribas, negribas visu pašai priekš sevis sagādāt.
  nāc ar mani paklusēt. nāc, es nezagšu (piedod jau iepriekš, meloju). nāc ar mani paklusēt.
  
  un jā. šodien izstaigājos par muzeja veikaliem. un mana skaistā, skaistā Stāmerienas sagša ar 38 ugunskrustiem mani ņem. ņem neprātā. un man tā to gribās sev. savu personīgo, tumši zilo, ar riņķiem noausto seno ugunsmeitas sagšu. tikai ls 1300... :)
  tā ir kā zināma pirmās kaisles izjušana.
  
  gribu kaislības. gribu.
• 3 citas domasir doma

• 14.2.07 21:49
• drīz man nebūs, ko lasīt.
  pirksti iesaluši, nekustas.
  nu, negribas iet kurināt. nu, pie vella.
• 0 citas domasir doma