27. Novembris 2006

• 27.11.06 15:43
• izlietots siltā ūdens pēdējais piliens.
  man, ejot uz darba interviju, kaut kā jādabūjas tīriem matiem. vai tiešām aukstā udenī???
  neviens tāpat par mani nedomās, ja to nedarīšu es pati.
  vakar atkal jau pieļāvu šo nedomāšanas kļūdu. vien, es tik nesaprotu, vai man bija izvēle? varbūt tomēr vajadzēja iet sēdēt vannā, kad tie ne manis aicinātie viesi sēdēja viesistabā??? nu, man tas likās nesakarīgi. nu, lūk, tagad tie ciemiņi ir iztērējuši manu pēdējo ūdeni, aizgājuši, bet man pēc pusstundas jābūt ierindā. nu? tiešām tāda tā kļūda?
  a ko tad viņi tad, kad es rīkojos, kā man vajaga, gluži vai apvainojas un negrib pēc tam ar mani draudzēties?
  
  es nesparotu.
• 0 citas domasir doma

• 27.11.06 15:44
• vēl dīvaināka ir tā tikšanās, kas nenotiek.
  sarunāts, pārprasīts, pierakstīts, bet, kad īstajā laikā ierodies, neviena nav, un nevienu nevar sazvanīt. jā, tai mirklī jau tu ar šo to uzzini par satiekamo. pat, ja tikšanās, ko nolikusi otra puse, nenotiek otras puses bezpaskaidrojumu neierašānās dēļ.
  
  jā.
  šodiena tik pat.
  
  un sarunas ar iedomātiem ideāliem. sasiluši vaigi. asinis, laikam, vēnās ieskrējās.
  jā. gribās jau lai skrien pastāvīgi.
  
  arrividerči mon amūr.
• 0 citas domasir doma

• 27.11.06 17:17
• pele ir maziņš dzīvnieciņš, kura dzīves ceļš ir paģībušu sieviešu nosēts.
  
  
  :DDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDD
• 0 citas domasir doma