18. Jūlijs 2006

• saulriets, vīns, ezeri, bohēma un visādas domas ar to
• 18.7.06 12:39
• mjā. vīns spēj radīt šo to.
  turklāt, man liekas, ka tas patiesi bija īstais, kas man bija vajadzīgs vakar (cik wierd)
  
  nu katrā ziņā manu uzmesto lūpu un sasāpējušo sirdi, ka man netika baltās smiltis, .....pie balto smilšu ezeriem viņi pamanījās izvēlēties vienīgo vietiņu, kur tās ir brūnas....., un no līdzpaņemtās segas man nebij pat stūtrīša, kur piemest dibenu, turklāt vēl visādas izrunas par manu spēju īdēt...., tas izdēsa neticami patīkamā veidā. un radīja to jautro un tik sen nebijušo vieglā reibuma parupjo jautrību.... (tad tā padomāju = ja jau reiz man apkārt ir tādi ļaudis, ja jau mani tik daudz kas ar viņiem saista, nav vērts izvairīties no šīs apreibinošās vielas baudīšanas (pieņemamās un izjustās devās), jo - kad vairs nebūs tam nekā relatīvi laba darāma manā dzīvē, atradīsies nospiedošā vairumā tādi, kam apreibinošo vielu lietot nevajadzēs = tb - vīns šad tad man der)
  
  tā bij tā jautrā atbrīvotība, bez kuras neviens no viņiem nekādu kailo peldi nebaudītu. manā gadījumā kailpeldes arī skaidrā prātā ir tik pat pieņemamas kā zobu tīrīšana no rītiem. pag, peldes ir baudāmas, taču tas viss kopā vīna iespaidā ir nedaudz rozā, nedaudz violets, nedaudz skurbinošs, nedaudz vairāk izbaudāms (wierd). tikai nedaudz, bet vairāk... pag, precīzāk būtu - nedaudz savādāk izbaudāms. jo arī bez tā notiekošā sajūta ir ļoti. tātad - savādāk. jā.
  
  bet pēc tam šis pats vīns radīja to skumjo atbrīvotību, kad no dvēseles dziļākajām dzīlēm izkļūst vissenākās skumjas, tie sakrājušies sāpīgie ikdienas sīkumi, ko nebiju pamanījusi vispār iekrājamies. kā pārejot no virsotnes dziļākajā aizā, viss, kas melns, viss kas sāpīgs var atbrīvoti izlauzties ārā un pamest tevi. izplūst dziļās, alkainās asarās. .....vēl vairāk wierd, jo visu laiku biju pārliecināta, ka neko nekrāju, ka laižu ārā, ka spēju atbrīvoties no jebkurām emocijām, lai tās izdzīvotu līdz galam un būtu brīvs..... re, kā...
  
  nu, lūk. turklāt, tagad man tā šķiet, ka šis efekts tik vērtīgs bija arī tāpēc, ka liels jau tas pārtraukums starp vīna malkošanas reizēm. un tam ir vēl viena labā īpašība - kad dari to ļoooti reti, ļoooti maz vajag, lai efekts būtu grandiozs. tieši tā - indes mazās devās ir zāles. nu, jā, lūk, man sajūta, ka šoreiz vīns un reibums bija svētīgs man.
• 0 citas domasir doma