17. Marts 2006

• 17.3.06 17:21
• šodienas sapnis gan bija bojeviks.
  
  es ar glābu. kāda milzīgi atbildīga komandas misija bija jārealizē. kamēr sliktie, kas kāda ķimijas un futūristiskas labaratorijas darboņi un pārvaldnieki baļļukā, mēs iefiltrējamies šai baļļuka apkalpes grupā un tā tur ņēmāmies. viņi gan mūs traucēja, bet neatklāja. briesmīga pārģērbšanās, dikti ekstravaganti un krāsaini tērpi un grimmi, lai iekļautos te apkalpotājos, te laboratorijas darboņu bariņos, gan vēl pastētu rāpties un laisties gar sienām un kāpt pa logiem, mūķēt nākotnes tehnoloģiju slēgtas durvis ar lāzerstariem ut...
  daudz pārģērbšanās procesu, daudz maskēšanās un ļoti daudz pieķeršanas un atklāšanas robežu, kas nozīmētu mūsu visas komandas nāvi. daudz aktiermākslas un veiksmes.
  tā sajūta mutē vēl ir - tu esi tur, tu tēlo, mānies, liec viņiem noticēt, ka tu savējais, pēc tam kopā izliecies, ka baudi visu kopā ar viņiem, bet tu zini savu mērķi, zini, kāpēc, zini, ka citādi tu un visi tie tevis glābjamie būs miruši, plāno un kal, kā ko kurā brīdī, jo rīcības plāns mainās nežēlīgi strauji.
  kā krāsainā, bezgauimīgā (ja uz ekrāna es to skatītos) futūristiskā trillerī ar sterotipizētu pārspīlētu aģentu piedalīšanos.
  
  spēju tikai sajūsmināties, cik nekvalitatīvus videodarbus spēj ražot manas smadzenes, kopš neskatos televizoru un pat nejauši nesanāk uzdurties šāda rakstura darbiem.
• 0 citas domasir doma