|
|
|
March 20th, 2007
11:03 pm
I-D-E-Ā-L-A diena!!!!!!!!!!
visu mūžu atcerēšos :)
|
March 9th, 2007
09:54 pm
es tā skatos, ka ne tikai man šonedēļ ir īsts pavasara (pavasara gaidu noskaņojums). tomēr laikapstākļi var tā ietekmēt garastāvokli! gribas smaidīt vēl vairāk nekā līdz šim :)
|
February 27th, 2007
09:57 pm
ai kā būtu tagad jāiet gulēt.
ai kā statistika būtu jāmācās.
hmmm grūta izvēle.
darīšu pa drusciņai no visa
|
09:40 pm
vakar, pirms gulētiešanas, sajutu savu sirdi kā muskuli, kas diezgan pamatīgi strādā, lai spētu paveikt savu darbu. pilnīgi bija sajūta, ka tūlīt sadzirdēšu savu asiņu šalkoņu. varbūt tas 3 kafiju un melnās tējas iespaidā? parasti kafiju nedzeru. laikam arī vairs nevajadzētu
|
February 23rd, 2007
11:57 pm - skumīgi momenti
nu labi. pēc Anonymous pieprasījuma :) informēšu par svaigākajām aktivitātēm. es atkal, kārtējo reizi un jau nez kuro reizi (cik izrādās tomēr pieprasīta) esmu iepatikusies tam pašam cilvēkam (ne tam vasaras!!!!! bet gan tam kaimiņu, bērnības utt.) un šodien nācās tā pamatīgāk viņu atšūt, jo šis izdomājis bija pilnīgi reālu piedāvājumu - lai es ar viņu uz kino eju :D nē, nu vispār jau no vienas puses skumīgi, ka cilvēks nespēj vai arī vienkārši negrib saprast to, kas ir acīm redzams - nu nesaista mani viņš!!!!!!! bet es tā maigi samelojos, ka viņš ir drusku nokavējis (kas diezgan pamatīgi neatbilst patiesībai :D) es laikam esmu gļēva mele :D un vēl viens skumīgs moments - es esmu gļēva mele (tur jau ir veseli divi skumīgi momenti) bet es esmu pamanījusi, ka viegli spēju sameloties cilvēkiem, kuru reakcija man īpaši nerūp. bet tiem cilvēkiem, kuru domas man ir svarīgas es sameloties nevaru (cik patētiski!) bet tā nu tas ir - jūs jau laikam esat pamanījuši, ka melot es nemāku :) kas jau atkal ir nākamais skumīgais moments, jo māka melot varētu kādreiz mani iespējams izglābt no kādiem citiem skumīgiem momentiem. tomēr kaut kā viss kopumā neskan nemaz tik skumīgi, lai vai cik reizes es šajā poustā mēģinātu ielikt vārdu "skumīgi" :) es laikam neesmu skumīgais cilvēks šovakar
|
January 24th, 2007
10:01 pm - ekstrēmi
man jau patīk ekstremālas lietas, bet, protams, tikai tad, ja tās ir savienotas ar lielām tizlības izpausmēm. šodien pamatīgi feini nogāzos pa kāpnēm. ievērojamu traumu nav! bet nu paskats droši vien bija super tizls, tā sieviete, kas redzēja, gandrīz bez valodas palika un bija gatava jau pēc medicīniskās palīdzības skriet un īsti man neticēja, ka ar mani viss kārtībā. tas notika uz tām kāpnēm, kurām es jau no paša sākuma īsti neuzticējos - TNS kāpnes :) sākumā es tiešām uzmanīgi tās izmantoju un vienmēr turējos pie margām, bet šoreiz vilku cimdus rokās, un vispār tas visu svarīgākais iemesls, kāpēc es kritu, bija mani nomītie papēži, kas jau pat uz asfalta slīd (rīt noteikti nesīšu pielikt jaunus). kad kritu, izmisīgi centos pieķerties pie margām. kritu ar seju uz priekšu, bet kaut kādā veidā nonācu uz muguras un nobraucu gandrīz puskāpnes uz leju. un kā jau filmās vienmēr rāda, es jau prātā sevi redzēju ar lauztām rokām , kājām utt. galarezultātā tiku cauri ar nelielu izbīli un zilumiem. viss labi, kas labi beidzas :)
|
January 3rd, 2007
11:00 pm - Darbs
šodien darbā pamatīgi izsmējos. piezvanu un kā vienmēr saku visu savu penteri - mani sauc tā, es pārstāvu to un šito, pašlaik sadarbībā ar Labklājības ministriju veicam tādu un tādu aptauju, bet tam visam pa vidu es tā lēnām sāku saklausīt, ka vīrietis otrā galā klusu rēc. es nodomāju, ka drošvien par kaut kādu citu tēmu un runāju tik tālāk, bet beigās aizgāja jau tik tālu, ka šis vienkārši pilnā kaklā rēca. bet tā no sirds. un tad viņš nolika malā telefonu un pagāja tālāk un rēca pa visu to telpu, kur viņš bija. tad pie telefona atnāca kāds cits un pateica, ka vadītājs ir vienkārši pazudis un varbūt atradīsies tikai rīt un piebilda, ka rīt viņi vairs nebš alkohola reibumā :)
|
December 28th, 2006
08:54 pm - 2006
Janvāris: Neliels stresiņš ap DSD. Atmiņā palikuši Drednauti. Uz visām jūrām.
Februāris: 2006. gada trakākā slimošana, kamdēļ arī palaists garām Žetonvakars.
Marts: Pirmā reālā satikšanās ar BA. Aerobikas festivāls - visnotaļ jauki pavadīts laiks.
Aprīlis: Laikam nelielas krīzes mēnesis attiecībās ar skolu.
Maijs: Pēdējais zvans, eksāmeni...
Jūnijs: Vēljoprojām eksāmeni un
7. jūnijs - datums, kas visticamāk aizsāka * ēru. ā - un izlaidums arī taču bija.
Jūlijs: 17. jūlijs - uzzinu, ka tieku tur, kur gribu. Centība ir attaisnojusies - BA, es nāku! :) Alesandro B atklāšanas mēnesis. Turpinās emocionāla spriedze starp mani, * un mani. Tomēr īsti vasarīgs mēnesis ar visām tam piederošām izdarībām un kopā ar vismīļākajiem cilvēkiem.
Augusts: Vēljoprojām * mokas.
LABADABA, Baltā nakts.
Septembris: Pirmais mēnesis studenta kārtā - apkārt daudz jaunu seju.
Oktobris: Apņemšanās mēnesis.
Novembris: Aktīvi studēju bez visādiem pārsteigumiem.
Decembris: Svētīgs.
Kad tā atskatās, var redzēt, ka šogad manā dzīvē dominējušas divas lietas - skola un kaut kāds trakums, ko neuzdrošinos saukt par mīlestību :) Bet nu tas viss ir pagājis un ļoti cerams, ka tādā veidolā vairs neatgriezīsies. Kaut kā aizdomīgi liekas, ka 2007. gads būs izcili garlaicīgs. Cerēšu, ka tā nebūs, bet, ja būs, varēšu vismaz priecāties par savām pareģes spējām :)
|
December 18th, 2006
10:14 pm
zin` kā? grūti...
|
December 8th, 2006
11:15 pm - Kaut ko tamlīdzīgu pilnīgi un nemaz neatceros
Nezin kāpēc šodien izdomāju palūrēt savas pirmās vēstules savā pirmajā e-pasta kastītē, tad nu, lūk, ko atklāju :)
Datums:Tue, 27 Jan 2004
Johooo:)
Nu taa tad esmu ticis liidz meilam:) Ljoti zheel ka Tu devies prom,jo man bija ljoti patiikami ar TEVI papljaapaat:)
Nezinu,ko lai taa iisti TEV pirmajaa reizee raxta?...kaut arii taa patiesiibaa vajadzeetu sevi staadiit priek$aa??:)! Laikam? Jo paarlasot un apdomaajot veelreiz muusu saraxtiito maniiju ka mees nesapazinaamies:) ! :)
...labi,lai taa buutu...esmu PUISIS,2 kursa students,mani sauc Sergejs:oP...taa kaa kaut kaads DOSJEE,LIETA:)...savaadi skan:)es tads un taads,dziivoju tur un tur:)...bet nu ta4 kaut kaa vajag sapaziities..PAREIZI??!
Labi,mininumu par sevi esmu uzraxtiijis,tagad varbuut arii Tu vari kaut ko par sevi pastaastiit???Teixim...NOSAUC tu(UZSVARS UZ TU:)) 3 SAVAS LABAAKAAS iipa$iibas:),kaa TEVI sauc?Cik TEV gadinju?Kur maacies?nu un taa taalaak....pastaasti vienkaar$i kaa ir:)...:)
LJoti ljoti GAIDii$U!:)
Ar vislielaako RESPECTU un CIENJU....Sincerly Yours..Sergejs
;oD
|
11:05 pm - dilemma
Nevaru izšķirties, kurš no šiem variantiem ir atbilstošs manai situācijai:
1) Kāpēc es neko nesaprotu no datoriem?!
2) Kāpēc man ir vecs, sagrabējis, īsti nefunkcionējošs dators?!
varbūt nemaz nevajag izvēlēties, varbūt abi divi kopā? =D
|
December 7th, 2006
10:52 pm
kaut kā ļoti jauks garastāvoklis pašlaik, lai gan zinu jau tagad, ka svētdienas vakars/nakts nebūs no tiem patīkamākajiem, lai gan arī pašlaik esmu hroniskā laika trūkumā, tomēr darbi kaut kā kustas uz priekšu diezgan neatlaidīgi. vismaz šodien viss liekas pozipozipozitīvi
|
December 3rd, 2006
10:40 pm - advente
Šovakar pirmo reizi mūžā taisu adventes vainagu. Un nemaz sevi pārāk daudz neslavējot, varu teikt, ka iznāk patiešām smuki. Vispār man patīk visu ko taisīt laikam...(ja sanāk) :)
|
November 14th, 2006
11:47 pm
nu nesaukšu es viņu katru vakaru līdzi pastaigā ar suni =D žēl tomēr nabadziņu :)
|
November 13th, 2006
10:11 pm
informātika noteikti nav mans mīļākais priekšmets :(
|
November 6th, 2006
10:16 pm
grūti man to grāmatvedību aptvert, grūti...
|
November 3rd, 2006
11:58 pm
šovakar aktīvi un nenogurstoši strādā abi TV, lai gan visi mājinieki par šiem abiem ir aizmirsuši. viens mājinieks esmu es, kas pametusi savu TV tumšā un tukšā istabā tuvu pie griestiem, bet pārējie mājinieki - mani vecāki, kas saspiedušies aizmiguši uz neizvilkta dīvāna, jo to bija pārāk grūti laikam izvilkt brīdī, kad viņus pārņēma miegs, un Džeta, kas šoreiz, kā par brīnumu, ir apmetusies un viena pati aizmigusi klubkrēslā, kas atrodas pašā istabas stūrī,- ļauj savam TV darboties miega labā. tā laikam saucas elektroenerģijas šķērdēšana un netaupīšana. :)
|
October 26th, 2006
07:42 pm - brainstorm
viegli un satraukti sirds mana sitas
klusi, klusiņām došos es ceļā
uz vietu, ko tikai savējie zin'
pārējiem atliks sekot vai minēt
ziniet, tik reti sanāk būt vienam
tā mēs tās dienas skrienam un skrienam
drīz taujāšu spogulim: kas tā par seju?
tāpēc es ceļos
un eju
|
October 22nd, 2006
06:19 pm
es šonakt sapņoju, kā mamma beidzot atzīstas man un māsai, ka smēķē :) aina bija kā no tādas romantiskas amīšu filmas = mamma ar māsu sēdēja krēslainā virtuvē un pasauca mani. mammai rokās bija cigarete un sejā izbīlis - ko nu es tagad viņai teikšu, bļaušu vai vēl kaut kādā citā veidā mēģināšu izteikt savu pārsteigumu. bet es pretēji gaidītajam tik pasmaidīju un noteicu: tad nu beidzot atzinies. un beigās mēs vēl ar māsu sirsnīgi iesmējāmies. bet mamma bija nesapratnē - viņa taču to TIK rūpīgi slēpa! :D dīvains sapnis - realitātes ziņā līdzīgs tam, kur man apdega saulē kājas. es gan pēc tam nepamodos un negāju mammai prasīt, vai viņa tiešām man atzinās :)
|
October 21st, 2006
11:19 pm
es pārāk reti raudu nopietnu iemeslu dēļ. es, protams, esmu laimīga, ka man nav iemesla nopietnām asarām, bet tieši tāpēc es pēdējā laikā vairs nevaru skatīties nopietnas un skumīgas filmas. tagad esmu pirmā, kas sāk raudāt :) es pat par TV raidījumiem tagad raudu. laikam būtu jāpriecājas, ka man tāda situācija, bet tomēr liekas diezgan stulbi
|
|
|