| People, that are meant to be together, always find their way in the end |
Feb. 27th, 2011|10:48 pm |
Es ienīstu sevi, jo joprojām neesmu tikusi tev pāri. Kāpēc tu nevarētu vienkārši izgaist - varbūt tas palīdzētu? Bet patiesībā nē, es tāpat turpinātu dzīvot savā ilūzijā/pagātnē/atmiņās/cerībās.
Laikam tiešām esmu naiva, jo es ceru un ticu, ka viss kādreiz būs kārtībā, tāpēc ka "People, that are meant to be together, always find their way in the end". Iespējams, mēs esam lemti viens otram un viss beigās būs labi. Bet kā lai es zinu, ka tā būs.
Ja es zinātu, ka būšu vēl ar tevi, es ne mirkli nešauboties gaidītu to. Bet, ja nē, tad es izniekotu visu savu dzīvi, gaidot to, kas nekad nepienāktu.
Reiz tu man teici, ka nožēlo to, ka iepazināmies. Tad es apvainojos un nesapratu, kāpēc tā teici. Tagad es varu tev piekrist, jo viss būtu bijis pavisam citādāk. Un, iespējams, ka pat labāk.
Ir pagājis jau ilgs laiks, bet es esmu tikai mazliet progresējusi. Un tā tas ir tikai un vienīgi tāpēc, ka es pati to negribu. Jo, ja es izvēlēšos aizmirst tevi un tikt visam pāri, tad zinu, ka mums vairāk nekad nekā nebūtu... un es neesmu gatava tam.
Raudot par tevi, man asaras sākt birt no abām acīm vienlaicīgi |
|