|
18. Jan 2006|20:18 |
Dramatisma izteiksme sejā, vairs nav nekāds jaunums.
Mani pārsteidz cilvēku aklums, vai nevēlēšanās redzēt acīmredzamo?
Vēl mani pārsteidz cik dažādi cilvēki mani uztver. Krasi atšķirīgi viedokļi, to gan es sāku piefiksēt tikai pēdējā laikā. Agrāk man tas nelikās svarīgi. Es tikai nesaprotu – tas ir kā? Tā kā labi, vai tomēr tā kā nē? Labi, nav svarīgi... Vai varbūt tomēr ir? (tiec nu gudrs!!)
Mani fascinē mani sapņi. Tik "sakarīgi" man rādās tikai pēdējā laikā. To laikam es norakstu uz nelaimīgās temperatūras rēķina. Tā būs vieglāk dzīvot. Jā gan.. |
|