[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| September 30th, 2014 | |
|---|---|
| 11:27 pm [Link] |     Echo Moskvi - Osoboje Mnenije 30.09.2014 Olga Žuravļova (O.Ž.): Lūk deputāts Gudkovs ir pārsteigts ar Galvenās kara prokuratūras atbildi uz viņa pieprasījumu, sakarā ar Krievijas karavīriem Ukrainā. Viņš uzskata, ka Galvenā kara prokuratūra savās atbildēs uz pieprasījumiem atteicās sniegt viņam ziņas par desantniekiem. Vai Jūs esat pārsteigti ar šādu prokuratūras atbildi? Aleksejs Venediktovs (A.V.): Nē, es neesmu pārsteigts par šādu Galvenās kara prokuratūras atbildi. Praktiski mums ir tiešais pierādījums tam, ka Krievijas desantnieki karo Ukraina teritorijā, šis papīrs to apstiprina. O.Ž.: Kādā veidā? A.V.: Ļoti vienkāršā. Neviens likums par personas datiem nevar kalpot par šķērsli atbildēt Valsts Domes deputātam, pareizāk Valsts Domes deputāta pieprasījumam. Izņemot gadījumus, kad karavīri izpilda pienākumus, kuri saistīti ar dzīvības draudiem. Tātad ar ģeogrāfisko piesaisti, antiteroristiskās operācijas darbības zonā. Šeit Galvenā kara prokuratūra var atteikt vai slēpt no Valsts Domes deputāta viņu atrašanas vietu. Šajā gadījumā viņa tā arī izdarīja. O.Ž.: Viņa atsaucās tieši uz likumu par personu datu aizsardzību. A.V.: Viņa atsaucās uz likumu par personu datu aizsardzību. O.Ž.: Sakiet, lūdzu, cilvēciski un politiski, ka no līdzīgas situācijas var iziet? A.V.: No kādas? O.Ž.: Nevar būt taču tā, ka Krievijas karavīru klātbūtne nekad faktiski nebūs pierādīta. A.V.: Viņa jau faktiski ir pierādīta, es domāju, ka ir savākta masa pierādījumu, es atgādināšu bija gūstekņi, kurus pēc tam atbrīvoja un tie atgriezās Krievijas Federācijas teritorijā. Viss stāsts par cilvēkiem atvaļinājumos, karavīriem, kas aizgāja atvaļinājumā. Aizbrauca uz ārzemēm. Starp citu pie mums karavīriem aizliegts izbraukt uz ārzemēm, varbūt kāds ir aizmirsis. Nebrīdinot par to savu vadību. Bet tas viss ir sviests (oriģināla: tufta). Un kas grib tajā ticēt, lai tic. Tas acīmredzams stāsts un pats smagākais šeit, ka beigās valsts to atzīs. Kā tas bija ar Afganistānu. Atzīs. Tas arī viss. O.Ž.: Kā Jūs uzskata, vai Vladimirs Putins vēl paspēs to atzīt? A.V.: Protams, ka Vladimirs Putins atzīs. Viņš taču atzina, ka karavīri bija Krimā, bija vajadzīgi tikai pāris mēneši. O.Ž.: Kādā veidā, Jūs sakāt, ka... A.V.: Ko nozīmē, kādā veidā. Es neesmu Peskovs, es neesmu Dmitrijs Sergejevičs Peskovs. Jūs mani ne ar vienu neesat sajaukusi? O.Ž.: Es saprotu. Bet vienalga viņš to nepateica tieši. A.V.: Pastāv slepenie rīkojumi par apbalvošanu. Dabiski. Un tie kādreiz kļūs zināmi. Viņi kļūs zināmi ģimenēm. Ģimenes leposies. Ģimenes par tiem stāstīs kaimiņiem. Kaimiņi dalīsies ar kaimiņu kaimiņiem. Un ar žurnālistiem. Pasaule ir caurskatāma, pasaule ir informatīva. Pastāv fotogrāfijas, pastāv, diemžēl, krava 200, kura tiek fiksēta, caur grāmatvedībām iziet miršanas apliecības. Grāmatveži arī paliek tikai cilvēki. To vajag vienkārši saprast. O.Ž.: Kā Jūs uzskatāt, vai vēl pastāv tāda informācija, kura tuvākā laikā varētu būt atzīta par faktisku? Ko tādu, kas būtu jāatzīst Vladimiram Putinam tuvākā laikā? A.V.: Es nezinu, kas būtu jāatzīst Vladimiram Putinam, tāpēc, ka es nezinu kādi lēmumi un kādā līmenī tiek pieņemti. Tāpēc personīgi no Vladimira Putina es neko negaidu. Principā, viņš visu izstāsta, varbūt ar aizkavēšanos, bet nevienam nav noslēpums, ka Putins vairākkārt ir runājis par Novorosiju vēsturisku zemi un vispār manā skatījumā Vladimirs Putins uzskata krievus lielkrievus, mazkrievus un baltkrievus par vienoto tautu. Un tas ir tikai vēsturisks taisnīgums, ja visas šīs trīs valstis kļūs par vienu. Manā skatījumā. Vai tas notiks manas un Vladimira Putina dzīves laikā, es nezinu. Bet es varu iedomāties, ka daudzi cilvēki piekrīt šādam viedoklim, tie bēdīgi slavenie 84%, viņi laikam uzskata tieši tādā veidā. Tāpēc, ko atzīt, tehnoloģiski, cik tanku nosūtīja? Es neredzu tajā nekādas nepieciešamības. Visi cilvēki, kas seko šim konfliktam, visu labi saprot. Tie kas nesaprot, tie nesaprot. Tie, ka izliekās, tie izliekās. Bet arī šeit ir skaidrs, kurš izliekās. O.Ž.: Sakiet, bet Vladimira Putina politikas masu atbalsts šajā ir zināms. Ir cilvēki, kas to apspriež savos pagalmos. Viņiem taču arī stāsta, ka mūsu karavīru tur nav. Bet viņi ar šiem karavīriem lepojās. A.V.: Tam nav nozīmes, vienkārši kopumā priekš konflikta atrisināšanas tam nav nozīmes. Ir tur mūsu karavīri, nav tur mūsu karavīri. Kas notrieca bēdīgi slaveno Boeing, tam tagad vairs nav nozīmes. Tas kļuva par vēstures faktu. Vienkārši. Un viss. O.Ž.: Tātad Jūs uzskatāt, ka uz vairākuma domām neatspoguļosies tas, ja tur būs bijuši lielāki vai mazāki meli? A.V.: Neatspoguļosies. Ļaudis Padomju Savienībā barojās ar meliem desmitgadēm. Viss tas sabruka dažos gados. Bet desmitgadēm cilvēki tajā ticēja. Ticēja, ka Solžeņicins ir literatūras Vlasovs, ticēja, ka disidenti ir ārvalstu specdienestu aģenti. Ļaudis tajā atklāti ticēja. Ļaudis ticēja, ka nebija lēģeru, ka nebija GULAGs... O.Ž.: Ka Afganistāna neviens nav karojis. A.V.: Var es pabeigšu? Vācijā nebija koncentrācijas nometnes. Ļaudis nevēlas to redzēt. Ļaudis tic tam, kam grib ticēt. Tā ir cilvēciska daba. Bet masu propagandas apstākļos tikai ļoti vērīgi ļaudis, kuri vēlās vērot, izzināt patiesību, meklēt patiesību ir grūti un sāpīgi. Kādēļ tā būtu jāmeklē, ja var vienkārši apskatīties televizoru, bet tad nodarboties ar kaut ko citu. |