enerģija ir izvējojusies tai pļavā, tajos kokos, tajā upē.festā bija visnotaļ interesanti.
par Mīlas Vasaru es runāju. mazs, kompakts un mājīgs pasākums. protams, valmieriešu biezā slāni, jo tak pie valmieras notiek. tad nu paspēj uz visām pusēm ar visiem pārmīt pa vārdam un aliņu saskandināt un plusā jau vēl visi citi,kas ne no valmieras nākuši,he. ballīte.
grupas gan mani īpaši nepriecēja, ja nu vienīgi ilgi nedzirdētā Tesa. & kad bijām labi jautrā kondīcijā, pasmējām arī par Sūdiem, sēžot šūpolēs un bļaujot līdzi viegli iegaumējamos tekstus.
no rīta bija super sajūtas mājup braucot. tā kā man māja no festa tikai 5km, devos turp ar riteni. & atpakaļ nu vairs nebraucām divi cilvēki, bet jau daudz vairāk [pievienojās arī pie manis palicēji]. tā nu izbraucām no festa teritorijas un ripojām pa šoseju..
traucies tik uz priekšu, vējš matos un smaids sejā, malās debesis jau gaišākas paliek , bet apkārt vēl bieza migla, kā vate. un tur nu bija tā dīvaini labā sajūta - tā traukties uz priekšu un paskatīties apkārt.. cilvēku bariņš uz riteņiem, agrs rīts, migla, šoseja,apkārt lauki,meži, un visi laimīgi smaidīgi. nē, tas nav izskaidrojami.tāds priecīgs siltums par to braucienu mājup,ek

tagad gan laikam vajadzētu aizčāpot līdz pirtiņai & drīz gulēt, vajag spēkus atgūt.