viss gāžas ārā.pamatīgi.
pēc nepabeigtā debesskrāpja,kurā dzirdēju tikai pusi dziesmas no 'nepatiesi bet fakts' un mazliet no '9horizon',
visu mājupceļu man borēja smadzenēs,ka es gruzoties par daudz un pie vainas esot postroks.
bet tas taču darbojas tā kā tu to uztver, tāpat kā viss mūsu dzīvē īstenībā.
so fuch off, ja tu nesaproti postroku, tu nekad nesapratīsi mani.
un vispār šis viss vakars bija tik faking sentimentāls,ka sajukt prātā bezmazvai.
daļa pagātnes rēgu uzpeldēja tik dzīvā skatījumā, ka gandrīz vai spēja ielīst atpakaļ manā dzīvē,
un uz brīdi man gribējās ļauties, bet kam man to visu? i've been there, i've seen that, i've done it,i've felt it.
es paliku pie sava, un tas nekas,ka jau tāpat pateicu par daudz. visam savs laiks un vieta. es negribu atkārtoties.
ne tagad.

aizmigu pie uz visskaļāko uzslēgtās caspian - some are white light ar domu,ka noklausīšos vienu reizi un tad slēgšu ārā un nodošos gulēšanai.esmu gulējusi divas stundas un jūtos šausmīgi. un smejos par savu rīta ierakstu. laikam tiešām biju sadusmojusies par muzikālajiem izteikumiem.
lab,lai nu paliek. ārā jauks laiciņš un jāiet baudīt vasarīgo siltumu. jauku jums visiem dienu!