sarkani lakotie nagi sitas pa taustiņiem it kā gribēdami izgāzt visas emocijas ar trausli melno līniju iezīmētajā lodziņā, bet es nespēju,
tikai skumji noraudzīties savā apjukumā, mulsumā, uztraukumā.. bezspēkā? .. nē, drīzāk jau neticībā,kas mani grauž. pati sev šķietu kā uz naža asmens svārstoša plakne,kas meklē līdzsvaru,jūtot,ka jebkurā momentā var sekot kritiens.