nekā nedarīšana īstenībā nes apjausmu par to,cik notrulinājusies un garlaicīga esmu.
dzīvoju taču vakuumā, no kura izlienu tikai uz nedēļas nogaļu standartballītēm.
jūku prātā no cilvēku pārpilnības ikdienā.smiekli nāk. varēšu kļūt par dabas pētnieku
un ik dienas atzīmēt kalendārā,cik jaunu zaļu asniņu piemājas dārzā ir izlīduši no zemes.
manī trako hormoni kā pubertātes vecuma skuķim, kuram tā vien gribas uzķerties kāda āķim
un skraidīt apkārt rozā brillēm,ierakstīt savā dzīvē kādu typical spring story.
un tāpēc es tagad dzeru nomierinošu tēju, nopīpēju savu pēdējo vakara cigareti un
klausos EF skaņās. life is fucking rediciously wonderful!

nu bļin,un pilnīgi prātā iespiedies,
kā man iepatikās tie Lasting traces,
būs jāmeklē rokā klausīšanai.
un Way down ar bij okej.
+ Ambroška tādi emocionālāki palikuši!