aarpraatiigi murgi man shonakt raadiijaas.
murgoju par stopeeshanu uz Ruujienu [nezinu kaapeec tieshi uz turieni]
tad seerijai pievienojaas kkaads maniakaals slepkava,
kas tvarstiija stopeetaajus.
atceros tikai to kaa beegu kukuruuzas laukaa un mani nepameta bailes par
to,ka vins visur ir izvietojis kameras un redz mani taapat.
tad pamodos un meeginaaju palikt nomodaa,lai neredzeetu turpinaajumu,
bija bail pamosties ar apzinju, ka nakts laikaa esi paspeejis nobeigties.

un briesmigakais ir tas,ka pat attaalums man nelauj aizmirst un nedomat.

un kaapeec cilveekam ir jaaveersh skatiens taalaak nekaa pashreizeejais dziives mirklis?
taa var palaist garaam tik ljoti daudz. taa vienkaarshi nenoveertee to,kas ir tev apkaart.

un taapat arii ar vinju.
`man vajag cilveeku, kursh mani speetu saprast un noveerteet`
eh.


nav jau jeegas atkal spekuleet ar vaardiem - kaa buutu,ja buutu,
jo mees visi zinaam tikai to,kaa ir.
vienkaarshi panjem naglu un piesit manu sirdi pie sienas,
lai buutu uz ko paskatiities un pasmieties,
ja vispaar tiktu pamaniita taas esamiiba tur.