urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberriesVegānpārdomasSorry not sorrySorry not sorrycordelia.summerdale@gmail.comcloudberries2016-08-12T14:44:41Z2016-08-12T14:44:41ZVēlreiz par vēziurn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:55332016-08-12T13:02:002016-08-12T13:02:002016-08-12T14:44:41Z2016-08-12T14:44:41ZPiena produktu patērēšanas saistību ar krūts vēzi un gaļas produktu saistību ar zarnu vēzi uzrāda daudzi pētījumi (apkopojumi šeit: <a href="http://nutritionfacts.org/2011/09/26/breast-cancer-and-diet/">http://nutritionfacts.org/2011/09/26/br<wbr />east-cancer-and-diet/</a>, <a href="http://nutritionfacts.org/video/which-dietary-factors-affect-breast-cancer-most/">http://nutritionfacts.org/video/which-d<wbr />ietary-factors-affect-breast-cancer-most/<wbr /></a>, <a href="http://nutritionfacts.org/video/dairy-hormonal-interference/">http://nutritionfacts.org/video/dairy-h<wbr />ormonal-interference/</a>), bet vizuāli sakarības ir uzskatāmākas:<br /><br />PIENS<br /><img src="http://i65.tinypic.com/dnittv.png"><br /><img src="http://i65.tinypic.com/339ha9v.png"><br /><br />GAĻA<br /><img src="http://i63.tinypic.com/bfp24i.png"><br /><img src="http://i67.tinypic.com/xgcz0y.png"><br /><img src="http://i66.tinypic.com/8xu1qv.png">Gaļa un vēzisurn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:52852016-08-11T19:14:002016-08-11T19:14:002016-08-11T18:28:09Z2016-08-11T18:28:09ZZarnu vēzis ir otrais izplatītākais vēzis pēc plaušu vēža, bet zarnu vēža izplatība dažādos pasaules reģionos dramatiski atšķirās, piemēram Āfrikā zarnu vēzis ir 50 reižu mazāk sastopams, nekā ASV. Izrādās, gaļas patērēšana uzturā ir stipri saistīta ar zarnu vēža risku:<br /><br /><a href="http://nutritionfacts.org/video/solving-a-colon-cancer-mystery/">http://nutritionfacts.org/video/sol<wbr />ving-a-colon-cancer-mystery/</a><br /><br />Tas būtībā nav nekas jauns, jau pagājšgad WHO (World Health Organisation) apkopoja 800 pētījumus par šo tēmu un atzina, ka gaļa, sevišķi pārstrādāta gaļa un sarkanā gaļa, ir kancerogēna. <b>Apparently, 50g gaļas patērēšana uzturā katru dienu palielina zarnu vēža risku par 18%.</b> Sarkanā gaļa palielina arī citu vēžu risku, piemēram prostatas. <br /><br /><a href="http://www.cancer.org/cancer/news/world-health-organization-says-processed-meat-causes-cancer">http://www.cancer.org/cancer/news/w<wbr />orld-health-organization-says-processed-m<wbr />eat-causes-cancer</a><br /><br />Interesanti, ka pie vainas nav tikai gaļa, bet gan dzīvnieku produkti kā tādi, tai skaitā olas un piena produkti. Pētījums sekoja 130000 cilvēku veselībai un diētai 30 gadus un atklāja, ka cilvēkiem, kas ieguva olbaltumvielas no dzīvnieku produktiem bija daudz lielāks risks saslimt (sevišķi ar sirds slimībām) un nomirt, nekā cilvēkiem, kas olbaltumvielas ieguva no augu valsts produktiem, jeb veģetārieši un vegāni ir veselīgāki un dzīvo ilgāk par gaļēdājiem.<br /><br /><a href="http://www.independent.co.uk/life-style/health-and-families/health-news/vegan-meat-life-expectancy-eggs-dairy-research-a7168036.html">http://www.independent.co.uk/life-s<wbr />tyle/health-and-families/health-news/veg<wbr />an-meat-life-expectancy-eggs-dairy-resea<wbr />rch-a7168036.html</a>urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:48692015-08-17T12:54:002015-08-17T12:54:002015-08-17T09:57:15Z2015-08-17T09:57:15ZHaha, man patika Roberto pavāršovā, viņi cep omletes un pazvana tante Veronika no Daugavpils, un Roberto viņai jautā, vai viņa gatavojot omletes un Veronika saka:<br /><br />"Nē, man negaršo olas. Man nepatīk olu smaka!"<br /><br />Roberto izliekas, ka nedzird un atvieno Veroniku. Mīlu latviešus.urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:48062015-08-12T23:24:002015-08-12T23:24:002015-08-13T06:53:33Z2015-08-13T06:53:33ZEs palieku nepacietīga, kad cilvēki stāsta vai raksta par saviem izmisīgajiem mēģinājumiem nomest svaru. Žēl, ka cilvēki badojas, moka sevi, ievēro kaut kādus drakoniskus sporta režīmus utt.<br /><br />Tādos brīžos pievaldu mēli, lai arī labi zinu, ka šiem cilvēkiem noderētu padoms. Bet tajā pašā laikā, kam gan patīk pamācības.<br /><br />Ja vien viņi zinātu, ka ēdot augu valsts produktus (dārzeņus, augļus, graudaugus, riekstus) viņi varētu ēst cik vien grib un ko vien grib un sportot mēreni vai vispār nē un viņi neilgā laikā atgūt savu optimālo svaru, ēdot garšīgi, regulāri un sevi nemocot. Un turklāt kļūtu visādi citādi veselīgāki. Ka visi tie liekie tauki ir uzaudzēti no dzīvnieku gaļas un teļu mātes piena.<br /><br />Bet cilvēkiem nepatīk informācija, ja vien tā nav pasniegta maksimāli neuzbāzīgi un simtsreiz atvainojoties.urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:45972015-08-08T23:49:002015-08-08T23:49:002015-08-08T20:50:49Z2015-08-08T20:50:49ZA: Most animals we eat have an underdeveloped prefrontal cortex. They do not have the capacity for complex cognitive functions or behaviors (i know this is true for chickens fish and cows at least, not sure about pigs but bacon is awesome). This makes them different from people.<br /><br />B: I know some people that are like that… Should we eat them too?urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:41162015-08-06T15:23:002015-08-06T15:23:002015-08-06T12:46:14Z2015-08-06T12:46:14ZJā, Cecil the Lion nāves sakarā, man šķiet ļoti dīvaini, ka cilvēki it kā ļoti pārdzīvo un piekrīt, ka tas zobārsts ir ļauns idiots. Yet, viņi neaizdomājas, ka paši katru dienu ēd nogalinātu dzīvnieku ķermeņus, un ka šie dzīvnieki gluži kā Cecil the Lion gribēja dzīvot. Mani vēljoprojām mulsina, ka dažiem dzīvniekiem piešķir vārdus, par viņiem sajūsminās, viņus fotogrāfē, paijā un cenšas viņus pasargāt, un visi piekrīt, ka viņiem nedrīkst darīt pāri. Bet tikmēr citus dzīvniekus tur sasaistītus, stumj, grūsta, izvaro, atņem viņu bērnus, ekspluatē, sit, nogalina. Un izturas kā pret anonīmiem objektiem, nevis individuāliem dzīvniekiem, kam sāp. Bet daži protams ir vienlīdzīgāki par citiem. Frīlija labi apkopo šo divkosību:<br /><br /><a href="http://youtube.com/watch?v=Xepl8KqLGHM">http://youtube.com/watch?v=Xepl8KqLGHM</a><wbr />urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:39962015-07-08T13:00:002015-07-08T13:00:002015-07-08T10:05:00Z2015-07-08T10:05:00ZŠodien ieraudzīju austiņas un noskumu. Vispār ik pa laikam gadās redzēt tieši kaut kādus tradicionālus našķus sajusties excluded. Kaut gan, es varu derēt, ka var jau gan uztaisīt vegānās austiņas itin viegli tikai slinkums.urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:37382015-06-23T16:47:002015-06-23T16:47:002015-06-23T13:55:25Z2015-06-23T13:55:25ZMan teica, ka J esot salauzusi roku skrienot un tvarstot teliņus, lai viņus vestu uz kaušanu. Ir ļoti grūti nepateikt ko nepieklājīgu un saglabāt empātiju šadā kontekstā.urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:34662015-06-20T22:41:002015-06-20T22:41:002015-06-20T21:58:55Z2015-06-20T21:58:55ZReizēm es aizdomājos par visādiem cilvēku evolūcijas momentiem vegānisma sakarā, un man sāk šķist, ka optimālākais ēdiens mums ir augļi. Es atcerējos Tom Troscianko grāmatu par redzi un to, kā mūsu un citu primātu krāsu redze attīstījusies, jo ir bijis izdevīgi pamanīt starp zaļām lapām košus augļus. Vēl viens faktors - kas ir mums vispatīkamākā garša - saldā, tik tālu, ka mākslīgi pastiprināta processed ēdienos izraisa atkarību. Bet dabīgajā vidē šī tieksme pēc saldas barības ir veiksmīga un attīstījusies, lai mēs uzņemtu sev vislabvēlīgāko barību - augļus.<br /><br />Nesen biju uz interesantu runu par cilvēku un citu dzīvnieku reward sistēmām, un konkrēti saistībā ar narkotikām, piemēram kokaīnu. Cilvēki sasaista vietas, kur skorojuši narkotikas ar reward, un rezultātā, kad viņi kļūst clean un vairs nelieto, viņi ejot garām šīm konkrētajām vietām pilsētā izjūt milzīgu craving vilni, sāk svīst un kļūst nemierīgi un pastiprināti pievērš uzmanību apkārtējajai videi. Un tas ir slikti, kad cilvēki kļūst atkarīgi no narkotikām, jo nonākšana konkrētajā vidē un tā craving reakcija palielina iespējas relapsot. Bet šīs pašas reward sistēmas smadzenēs tāpat arī reaģē uz piemēram sukrozi, tikai ne tik aktīvi. Un ja padomā, kā šīs sistēmas ir evolucionāri attīstījušās dabīgā vidē, un kam tās ir piemērojušās, kam ir noderīgas - protams tas šķiet tik obvious, ka cilvēkiem ir bijis svarīgi atrast kalorijām bagātu un saldu barību - augļus - un sasaistīt konkrētas vietas savā tuvākajā vidē ar reward, lai nākamreiz atrastu to pašu labo, saldo barību. It just makes so much sense.<br /><br />Un es vispār domāju, ka desertus cilvēki kāro pēc tipiskām pusdienām tāpēc, ka it kā ir dabūjuši kalorijas visādu proteīnu un tauku formātā, bet ķermenis un smadzenes kāro ogļhidrātus augļu formātā.urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:33202015-06-11T12:02:002015-06-11T12:02:002015-06-11T11:07:22Z2015-06-11T11:07:22ZReizēm man uznāk paranoja, ka kafejnīcas darboņi ir aizmirsuši manu pasūtījumu un ielikuši manā kafijā govju, nevis sojas pienu. Tad es kopulsīvi dzeru pa malciņam, pārbaudu, bet iekšēji zinu, ka nevarēšu pateikt atšķirību, tad atceros par strutām un tesmeņu mastītu un visiem tiem skumjajiem, vientuļajiem teļiem, un tad protams man vairs negribas to kafiju dzert.urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:28712015-06-09T10:26:002015-06-09T10:26:002015-06-09T12:19:24Z2015-06-09T12:19:24ZBeyonce paziņoja, ka ir vegan!!! No sākuma lielā feminist zīme, tagad šis. Es tomēr viņu mīlu par spīti visām pretrunām.<br /><br />Haha, un fani ir dusmīgi un posto viņai instagrammā vistu kājiņas un saka, ka viņa tikko ir paziņojusi, ka nemīl dzīvi etc. Man šī reakcija šķiet visnotaļ paredzama, jo cilvēki mēdz sajusties vainīgi vegānu priekšā un tad to iekšējo konfliktu kompensēt ar dusmām, neiecietību un izsmieklu.<br /><br />Šis ir tik lieliski, man ir liels prieks, ka tik plaši pazīstams cilvēks dalās ar ko tādu, es ceru, ka par spīti negatīvajai reakcijai daļa fanu aizdomāsies un paši pamēģinās šo dzīvesveidu.<br /><br /><i>I WAS BORN AND RAISED in Houston, and if there’s one thing we love in Texas, it’s good food. Food has always been at the heart of my family, and it played a big role in my upbringing. We celebrated, bonded, commiserated, and loved one another through food—and not necessarily the healthy kind. Our hometown favorites were fried chicken, fajita tacos, BBQ burgers, BBQ ribs, fried shrimp, and po’boy sandwiches. Growing up, I was always on the move and didn’t always make the right choices when it came to food and may have even developed some habits around it that were silently sabotaging my health as I grew older.<br /><br />After having my daughter, I made a conscious effort to regain control of my health and my body. But I didn’t want to do a crash diet. I was a mom now. I needed to change my ways and set an example for my child. So I turned to no one other than my good friend and fitness and nutrition confidant, Marco Borges. I’ve worked with him for years to keep me on-track, motivated, and ahead of the health game. Yet, as much as I follow and trust his advice, when I would hear him talk about the amazing benefits of a plant-based lifestyle, I would think, that sounds amazing. I would love to experience those benefits, and while I can incorporate those good foods into my life, I knew I could never eat that way. I love food too much. Something needed to happen for me to come around. I needed to be ready.<br /><br />A year later (around November 2013), my husband and I decided we wanted to try a completely plant-based diet with Marco. I had lost my pregnancy weight with his help, through an exercise-and-nutrition program, and was ready for another challenge. I decided I wanted to take a more proactive role in my health, and knowing all the amazing benefits, I knew this was the one. I was ready.<br />And so the journey began that helped me get into the best shape of my life. Little did I know the long-lasting effects it would have. I thought, like with most diets, I would feel deprived and hate food, that I would miss out on restaurants and celebrations, that I would get headaches and be irritable, etc. I was wrong about all of that. <br /><br /><b>It took a few days to adjust, but what I discovered was increased energy, better sleep, weight loss, improved digestion, clarity, and an incredibly positive feeling for my actions and the effects it would have on those around me and the environment. I couldn’t believe how much of our health we can control with food. And that I could still love food but this time it would love me back (like the walnut tacos you’ll find in here, oh my!!). We even celebrated my husband’s birthday with an all-vegan party. I can still see the reaction on our friend’s faces. Some were extremely excited while others had some reservations, but in the end, we all enjoyed it immensely. My greatest discovery was that I would benefit from the best gift I could give myself and my family—my health.</b><br /><br />I’m sharing my experience because I want the best for everyone, and I would like for anyone who thinks that this isn’t for them, even though they may know of the incredible benefits, that they can do it. You deserve to give yourself the best life you can. Empowerment starts within you and your decisions. You can control the quality of your life with the food you eat. The truth is that if a Houston-born foodie like me can do it, you can too—you just need to try it for 22 days.</i><br /> <br />—Beyoncéurn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:26382015-06-08T13:29:002015-06-08T13:29:002015-06-08T12:36:24Z2015-06-08T12:36:24Z"In our current society…<br /><br /><b>Animals are things.</b><br /><br />We remove ourselves from animal suffering by disassociating ourselves from their pain. we disassociate the violence (if slaughterhouses had glass walls) or, in close encounters (hunting) we remove ourselves emotionally because animals are not the same as us – “we’re different, we feel things differently. Humans possess rationality.”<br /><br />Therefore animals cease to be us, animals become them. Their suffering becomes abstract and unreal against our need for carrying on habit and shopping comfortably. Animals sit in our ovens, animal heads adorn our walls, and animal skins are twisted into shapes in order for them to carry our animal-tested lipsticks. <b>Animals are very clearly things for us.</b><br /><br /><b>People who are the ‘other’, and those in far-away lands are already things.</b><br /><br />We remove the violence that is not on our doorsteps. It is far. It is not our problem, or responsibility. We remove ourselves from those who do not look like us, do not act like us – because they are different, by choice or by nature. Again, people are not us, they become them. These people become disposable. Murder in war is rationalized by the media and as a justification for our own safety.<br /><br />Or, those who are suffering on our doorstep – the homeless finding spikes placed in the drier spots they used to sleep – we find any rationale to associate ourselves with them. <b>People are things.</b><br /><br />~<br /><br />In our modern world, animals are definitely seen as things, products to consume, literally, to the point that we gnaw upon the unnaturally cooked flesh of an animal that was bred and tortured to be slaughtered.<br /><br />People are <b>already</b> seen as things, factory workers sewing <i>help</i> messages into big brand clothing labels as suicide nets are put up as an answer to a despicable problem, whole communities are starved out, poisoned and murdered for land. Genocide swept under the rug in the name of patriotism.<br /><br />Already, we witness a basic lack of empathy and sense of responsibility for suffering within ourselves, our caring friends, and loving families.<br /><br /><i>Mad Max</i>: human skulls are used for decoration, human blood and milk are extracted from the unwilling to fuel the wants of the few. Milk taken from nursing mothers, and blood from captives literally keep Immortan Joe’s cannon fodder able to fight.<br /><br /><i>Today, in England, the US, almost everywhere</i>: Milk is forcibly taken from mothers who are constantly impregnated, as their calves, their babies, are sold as veal, just for profit, as they’re not actually allowed to tell you dairy is good for you anymore, because it’s not.<br /><br /><b>So, I ask you, what is the difference between the microcosm society that horrifies us so in Mad Max, and the lives we live right now?</b>"<br /><br /><a href="https://rachelsar.wordpress.com/tag/mad-max/">https://rachelsar.wordpress.com/tag/m<wbr />ad-max/</a>urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:25002015-06-08T10:58:002015-06-08T10:58:002015-06-08T10:18:31Z2015-06-08T10:18:31ZVakar noskatījos Mad Max Fury Road un man vegānisma sakarā šķita interesanti pāris momenti Immortan Joe sabiedrības sistēmā - sievietes, kuras ir pieslēgtas piena sūkņiem, lai saražotu pienu priekš Immortan Joe pieaugušā dēla, dzīvi cilvēki, kas karājas ar galvu uz leju, un no kuriem tiek ņemtas asinis priekš war boys, sievietes sauktas par breeders, kuras ir ieslēgtas un turētas kā īpašums, noreducētas uz vairošanās funkciju, un kuras raksta uz sienām "We are not things". Tam visam pamatā doma, ka cilvēkus var noreducēt uz izejvielām un funkcijām un ekspluatēt tie, kuriem ir vara. Tas viss protams šķiet šausmīgi, bet mani fascinē tas, ka cilvēki domā, ka tas ir ļauni tikai tad, ja tā rīkojas savas sugas ietvaros. Tieši šādi izturas pret biljoniem ieslodzītu dzīvnieku katru dienu, un viņu ķermeņi patiešām mūsu acīs ir tikai īpašums un izejvielas, viņu dzīvībām un vēlmei nejust sāpes netiek iedota vērtība. Mēs domājam, ka visu citu sugu dzīvās būtnes mums "pieder" un mēs tās varam ekspluatēt pēc sirds patikas, un tam netiek dotas divas domas, jo mēs esam īpaši un entitled to their bodies. Es ceru, ka redzot tās ainas vismaz daļa cilvēku aizdomājās par šo.urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:21762015-06-07T18:25:002015-06-07T18:25:002015-06-07T18:38:07Z2015-06-07T18:38:07ZEs šodien nopirku divu veidu vegānos sierus par 2.50 paundiem katru, diezgan palielu rituli, kas garšo kā cheddar un tādu maigāku šķēlītēs. Viņi ir so amazing un garšo tieši kā īstais siers, noteikti iekļaušu ēdienkartē, salātos bija lieliski.Par to, vai viegliurn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:18472015-05-28T13:55:002015-05-28T13:55:002015-05-28T11:47:21Z2015-05-28T11:47:21ZCibā pēdējās nedēļas šad tad uzplaiksnī sarunas par to, vai būt par vegānu ir viegli. Daži saka, ka tāds dzīvesveids esot liberastu izlaidība un luksuss, daži sakot, ka tā visa padarīšana ir grūta un dārga, citi aizrāda, ka nav ko sūdzēties par grūtumu un tā tālāk. <br /><br />Par to, ka grūti. Mana pieredze arī ir tāda, ka sevišķi sākumā būt par vegānu ir grūti ārpus mājas, bet viegli un pat interesanti mājās. Lielākā problēma, ar kādu esmu saskārusies šeit Latvijā ir atrast, ko ēst pusdienās ārpus mājas. Tikai kļūstot par vegānu tev pirmoreiz atveras acis uz to, cik ļoti cilvēki ir atkarīgi no dzīvnieku ķermeņiem. Tas ir gluži tā, it kā govs būtu mūsu māmiņa, un mēs bez viņas galīgi nevaram, un tāpēc paņemam no viņas visu, ko var dabūt - pienu, viņas bērnus, gaļu, ādu. Būtībā, ja ēdnīcu piedāvātajā ēdienā nav gaļas, tad ir gandrīz vai pavisam skaidrs, ka tur būs siers, vai arī krējums, vai arī olas. Man pat reizēm šķiet, ka tam apakšā ir kaut kādas bailes, ka bez dzīvnieku produktiem mēs visi izsalksim un nomirsim, tāds kā animal product separation anxiety. Turklāt dzīvnieku produkti tiek lietoti pat tādos ēdienos, kuros tos it kā nemaz nevajag - piemēram štovētos kāpostos noteikti jāpieliek arī gaļa, vai arī ja ir cepti kartupeļi, tad tos noteikti vajag apcept sviestā. Arī par salātiem, bet manuprāt tas tieši ir vairāk izteikti Latvijā, salātiem jāpievieno krējums, citādāk tie noteikti nebūs pietiekami sātīgi, un no tā mums visiem ļoti bail. Lielākais kuriozs laikam bija, kad mamma nopirka Liepkalnos maizi, un tur iekšā bija cūku vaigi. Par kūkām vispār laikam var nerunāt, jo lai arī ir iespējams izcept garšīgas vēgānas kūkas, to piedāvājuma būtībā nav, ja neskaita mazus izņēmumums - piemēram vegānie brauniji konkrētās kafejnīcās. Es esmu secinājusi, ka ēdot iestādēs ārpus mājas, man nāksies samierināties ar diezgan vienveidīgu piedāvajumu - vārītiem griķiem, kartupeļiem vai rīsiem ar retajiem biešu vai burkānu salātiņiem, kas ir pagatavoti bez krējuma. Vairāk izvēles ir tādās vietās kā Lido, kur pat ir pieejumi tvaicēti un sautēti dārzeņi, un dažādi sacepti dārzeņi vegānās mērcēs, kas ir forši, tur ir arī norādes par to, vai ēdiens satur laktozi. Tā kā es esmu secinājusi, ka pusdienu jautājumu var vairāk vai mazak atrisināt tikai ņemot ēdienu līdzi no mājām, kas pat ir daudz izdevīgāk un garšīgāk. Protams - tas prasa laiku, vai nu iepriekšējajā dienā, vai no rīta, bet es domāju, ka līdz nebūs lielāks vegānā ēdiena piedāvājums starp gatavajiem ēdieniem, šis arī ir vienīgais risinājums. Vēl viena lieta, ēdot restorānos vai kafejnīcās nākas samierināties ar to, ka tu neko īsti nevari izvēlēties, un ģimene vai draugi tevi apsmej, bet nu, tas tā. Laikam smieklīgakā reize bija, kad mēs bijām aizgājuši uz Čilī Picu, kas ir vegāna ļaunākais murgs, jo tur animal product separation anxiety ir visizteiktākā - šķirstot to ēdienkarti, un secinot, ka pilnīgi visur ir siers, es pasūtīju veģetāro picu un pateicu, lai man taisa bez siera, bet pieliek klāt vairāk dārzeņu, un man tika atnesta tāda sausa pica ar ļoti daudz sakapātiem Ķīnas kāpostiem. Varbūt cilvēki iebildīs, ko tad es gaidīju, picu tomēr taisa ar sieru, bet es esmu ēdusi ļoti, ļoti garšīgas vegānās picas, gan kafejnīcās, gan pati esmu taisījusi, tā kā tas ir izdarāms, tas vienkārši ir pieprasījuma un piedāvajuma jautājums. Vēl viena lieta, kas mani mazliet kaitina ir zīmju trūkums ēdienkartēs - dažreiz ir norādīts, ka ēdiens ir veģetārs, bet to tomēr ir ļoti viegli redzēt, daudz grūtak ir saprast, vai ēdiens ir vegāns, bet tas nav sevišķi populārs apzīmejums pagaidām, vismaz Latvijā noteikti nē. Tā kā jā, esot vegānam ārpus mājas jāsaglabā humora izjūta, un jāsagaida, ka tev nekas īpaši nebūs piemērots, tāpēc jāsagatavojas sev visu lielākoties pagatavot pašam.<br /><br />Par to, vai dārgi. Es varu apgalvot ar pilnīgu pārliecību, ka būt vegānam ir lētāk, nekā būt visēdājam. Es ēdienu pasūtu ik nedēļas no lielveikala, un kopš es esmu vegāns mani izdevumi par ēdienu ir krietni sarukuši. Dārzeņi ir ļoti daudzveidīgi un lēti, un lai arī tas ir stereotips, man šķiet tur ir daļa taisnības, ka visēdāji mēdz par dārzeņiem domāt "gurķi, tomāti, salāti". Tad, kad es kļuvu par vegānu un sāku interesēties par visādām receptēm, es sapratu, ka ir tik daudz visādu lētu, garšīgu dārzeņu, kurus es nekad iepriekš neēdu, kaut vai piemēram visi sakņveidīgie dārzeņi. Arī graudaugi, rīsi, griķi, makaroni, pupiņas, zirņi ir ļoti lēti. Vienīgais, kas ir padārgi, ir rieksti un eksotiskie augļi, bet tā kā rieksti un augļi ir tik ļoti veselīgi, es domāju, ka tas ir tā vērts izdot naudu par šiem produktiem. Vienīgais, kas ir dārgi ir ēst ārpus mājas vegāniestādēs, jo tur viss ir uzcenots, but then again Latvijā tā laikam man nav problēma, jo te tādu iestāžu vienkārši nav, lol.<br /><br />Vienvārdsakot, mans secinājums ir, ka grūti ir tikai ārpus mājas, un ne jau tāpēc, ka nebūtu iespējams pagatavot garšīgu un lētu ēdienu, kas ir bez dzīvneiku produktiem, bet gan tāpēc, ka lielākā daļa tautas šādu ēdienu nepirktu, jo visi ir atkarīgi no gotiņas, rukšiem un vistām, un visiem ir bail, ka ja viņi nepaņems karbonādi vai neuzspiedīs salātiem virsū krējumu, tad paliks izsalkuši, līdz ar to nav pieprasījuma un nav arī piedāvajuma, vai arī tas piedāvājums, kas ir, iedalās kategorijās accidental-vegan-food-that-is-cheap (rīsi, griķi, salāti), intentionally-vegan-food-that-is-expensi<wbr />ve (hipsteriestāžu un vegāniestāžu ēdiens). Tā gan nav neatrisināma problēma, un es arī neuzskatu, ka tas, ka ir grūti paēst ārpus mājas būtu labs iemesls nebūt vegānam, tā kā es atzīstu, ka tā ir problēma, bet nedaudz skeptiski skatos uz tiem, kas saka, ka tā ir milzīga problēma un gana labs iemelss, lai nekļūtu par vegānu, jo dārgi tas nav, tas tikai prasa drusciņ vairāk laika un izdomas.<br /><br />Kopsavilkumā es par vegānismu ārpus mājas jūtos šādi:<br /><img src="http://i59.tinypic.com/2vukeuf.jpg">urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:15762015-05-27T02:22:002015-05-27T02:22:002015-05-28T10:55:05Z2015-05-28T10:55:05ZŠodien nopirku savas pirmās vegānās kurpes. Vispār man uznāca paranoja, ka visi sekss-un-lielpilsēta-sieviešu-un-kurpju-u<wbr />n-somiņu stereotipi un reklāmas un tā ideja, ka sievietēm vajag neskaitāmus kurpju pārus un somiņas ir kaut kāda slima gaļas industrijas propoganda, lai būtu, kur izmantot lieko ādu. I know, cray cray.urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:14652015-05-26T16:10:002015-05-26T16:10:002015-05-26T13:11:15Z2015-05-26T13:11:15Z"Throughout the history of human kind virtually every atrocity was made possible because the populace turned away from a reality they felt was too painful to face. And virtually every social transformation, every revolution was made possible because a group of people chose to bear witness and they demanded that others bear witness as well."<br /><br />-Melanie Joyurn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:11242015-05-26T16:03:002015-05-26T16:03:002015-05-26T13:05:14Z2015-05-26T13:05:14Z"Nu vegānisms gandrīz nekad nav diētas preference. Daudziem tas ir par dzīvnieku tiesībām, ētiskumu, vidi/dabu/klimatu, veselīgumu un vēl nez ko. Tā visa ir ideja nevis tas, ko bāž mutē. Vispirms vergu brīvlaišana, tad sieviešu/melno/lgbt/bērnu tiesības, pēc tam būs dzīvnieku iespējas netikt izmantotiem (98% gadījumu) neētiskos veidos.<br /><br />Ja tev šķiet, ka cilvēkiem nodarīt sāpes nav ok, kāpēc dzīvniekiem ir? Nu...tikai tas tiek noklusēts, tas notiek noslēgtās, norobežotās teritorijās, tā ir tikai iesaistīto darīšana (nemaz neņemot vērā, ka tie "neiesaistītie" pēc tam pirks), par to runāt nav labais stils. Noklusētā vardarbība, kuru visi ignorē. (Ja nevar dot consentu, tad "augšējam" ir jādara mazāk kaitīgais un iespējami labākais, savādāk viņš ir varmāka, vai ne?)<br /><br />Tas ir TIK loģiski. Manuprāt, jebkuram, kuram kaut mazliet rūp pasaule un tās nākotne vegānisms vismaz teorētiski ir saprotams un atbalstāms.<br /><br />Bet tieši tāpēc, ka tas nav "common sense", ir filmas, pasākumi un whatnot. Un tāpēc, ka dzīvnieku izmantošana ir tik ļoti ieēdusies mūsu sabiedrībā, arī tie, kuri grib vienkārši būt vegāni, nav tik viegli, jo sevišķi sākumā."<br /><br />- nomirusiurn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:8312015-05-19T14:44:002015-05-19T14:44:002015-05-19T11:46:22Z2015-05-19T11:46:22ZEs izdomāju, ka ja man kaut kad piesiesies Jehovas liecinieki un mēģinās pierunāt mani interesēties par dievu, es viņus mēģināšu pierunāt kļūt par vegāniem. Tas varētu būt jautri!urn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:5192015-05-13T21:20:002015-05-13T21:20:002015-05-13T18:21:56Z2015-05-13T18:21:56ZMiit ir ļoti jauka vegāndraudzīga iestāde, ar burgeriem, zupām un pat braunijiem. Un diezgan normālas cenas arī. Es ceru, ka šādi izskatīsies nākotne!Lielais vegānierakstsurn:lj:klab.lv:atom1:cloudberries:2702015-05-07T16:21:002015-05-07T16:21:002015-05-07T13:29:34Z2015-05-07T13:29:34ZTātad, tā kā es jau kādus trīs mēnešus esmu vegāns, nolēmu beidzot aprakstīt kā es pie šī nonācu, kā man tas patīk, un ko es par to visu domāju. Pārsvarā sevis referencei, bet arī ja kādam interesē, jo te būs linki uz vegānresursiem arīdzan.<br /><br /><b>Kā es nolēmu kļūt par vegānu</b><br /><br />Neilgi pēc tam, kad manas māsas kļuva par vegāniem pagājšgad, es jau kaut kur dziļi sirdī nojautu, ka ar mani agrāk vai vēlāk notiks tāpat, jo viņas ir kā tie pravieši no civilizācijas, kas iet apkārt un sludina savu reliģiju, līdz kamēr visa civilizācija pārkonvertējas uz zoroastriānismu vai ko tādu. Now, no sākuma tas uz mani neiedarbojās, jo viņas pielietoja šokēšanas un padomā-par-dzīvniekiem stratēģiju. Man šķiet, ka šāda stratēģija darbojas ļoti reti, un pārsvarā izraisa tikai nepatiku un aizkaitinājumu, ja cilvēkiem šī informācija tiek pasniegta pastarpināti, kā tas arī notika ar mani. Ir pilnīgi citādi, ja tu to visu redzi savām acīm. Es atceros, kad es laikam biju ierakstījusi cibā, ka apēdu veselu podiņu ar ben and jerrys un methodrone iekomentēja, ka pienā ir strutas, vai ko tādu. Un es protams domāju, ka viņa ir jukusi! Tagad man šķiet interesanta šī cilvēku pretestība, nevēlēšanās dzirdēt patiesību par to, kā iegūst to pārtiku, kuru viņi ēd. Tas ir gandrīz tā, it kā piens un gaļa cilvēku prātos būtu vienkārši produkti, nesasaistīti ar tiem dzīvniekiem, no kuriem viņi nāk, un visām no tā izrietošajām implikācijām. Lielākajai daļai cilvēku ir vienalga kā šos produktus iegūst, vēljovairāk, viņi aktīvi izvēlas par to neko neuzzināt, jo viņi iespējams nojauš, ka ja par to tā kārtīgi padomātu, it wouldn't make any sense at all. Bet par to vēlāk.<br /><br />Būtībā pirmā lieta, kuru es atmetu vēl neesot vegāns ir piena produkti, un tas bija pārsvarā veselības dēļ. Es biju pamanījusi vairākus pētījumus (1, 2), kas saistīja piena produktus ar akni, gan pusaudžos, gan arī pieaugušajos. Interesantā kārtā, piena produktu lietošana bieži saistīta arī ar konkrēta tipa vēžiem, piemēram krūts un prostatas vēzi. Ļoti daudz labu īsu video, kas apkopo pētījumus ir lapā nutritionfacts.org, piemēram, <a href="http://nutritionfacts.org/video/the-acne-promoting-effects-of-milk/">par pienu un akni</a>, <a href="http://nutritionfacts.org/video/dairy-acne-2/">par pienu un akni2</a>, <a href="http://nutritionfacts.org/video/dairy-hormonal-interference/">par pienu un hormoniem</a>, <a href="http://nutritionfacts.org/video/saving-lives-by-treating-acne-with-diet/">par pienu un vēzi</a>. Tā kā es ar akni cīnos jau ilgu laiku, man likās vērtīgi palasīt par to vairāk un pamēģināt izslēgt piena produktus. Tikai tad es pamanīju to, cik ļoti cilvēki ir atkarīgi no piena produktiem, gan Anglijā, gan šeit. Praktiski visos salātos šeit klāt ir krējums, pat cept lietas cilvēki izvēlas ar sviestu, nevis eļļu. Vispār es tikai tagad pa īstam apjēdzu cik šizīgi ir dzert citas sugas krūts pienu, skābēt to, saspiest siera klucīšos. Tas ir tā, it kā mēs visu mūžu būtu atkarīgi no savas mātes piena, līdz vecumdienām, skābētu savas mātes pienu, liktu salātos. Tikai tas būtu par vienu pakāpi normālāk un atbilstošāk, jo mātes piens vismaz pēc sugas mums ir piemērots, lai arī to paredzēts dzert tikai bērnībā, bet govs ir pilnīgi cita suga un tam pienam pilnīgi cits sastāvs. Tas ir govs piena dziedzeru sekrēts, kas ir paredzēts, lai no maza teļa maksimāli īsā laikā uzaudzētu gandrīz tonnīgu govi. Būtībā kā jau Grēgers saka, tas nav tikai šķidrums, tas ir sekrēts ar hormoniem, kas signalē teļa endokrīno sistēmu augt. Piemēram, tur lielos daudzumos ir IGF-1 (kas saistīts ar akni un vēzi), kas stimulē augšanu. Nav arī brīnums, ka tik daudzi cilvēki ir lactose intolerant, jo pēc bērnības cilvēkiem principā nav paredzēts dzert jebkādu pienu. Un man šķiet reāli fascinējoši un dīvaini, ka tradīciju un veikalu piedāvājuma iespaidā, mums tas šķiet normāli, bet reāli, es nevaru iedomāties nevienu citu pieaugušu dzīvnieku, kas ietu zīžļāt svešas sugas pupu. Es arī nevaru iedomāties, ka es ietu un slauktu govi. Es atceros jau bērnībā man tas šķita dīvaini un pretīgi, kā Martas tante gāja slaukt govis laukos, un pēc tam mums piedāvāja siltu tikko slauktu pienu. <a href="https://www.youtube.com/watch?v=toZ7Mr-ClCE">Also, this is hilarious</a>. <br /><br />Vēl viens arguments pret piena lietošanu man šķiet tie <a href="http://www.peta.org/issues/animals-used-for-food/animals-used-food-factsheets/cows-milk-cruel-unhealthy-product/">briesmīgie apstākļi</a>, kādos dzīvo piena govis. Šīs govis visu viņu mūžu mākslīgi apsēklo, kad viņām piedzimst teliņi, tos uzreiz viņām atņem, lai viņas varētu pieslēgt pie piena mašīnām, kas sūc pienu no viņu pupiem. Govīm no šī procesa bieži sākas tesmeņa iekaisumi jeb mastīts, hence strutas pienā (tos līmeņus protams regulē, but still? gross?). Teliņus, kurus atņem, audzē vienus pašos būros, baro ar fake pienu, vīriešu dzimtes teliņus nogalina priekš veal, bet sieviešu dzimtes teļiņus audzē pienam. Protams, ka šie mazie dzīvnieki ir nobijušies, un grib pie mātes, protams, ka mātes kliedz un ir šausmīgā stresā, kad atņem viņu bērnus - visiem pohuj. Govis no šādas stresainas un fiziski nogurdinošas dzīves pārgurst un viņas nokauj kaut kur 10 gadus pirms sava laika. Nemaz nerunājot par visām fiziskajām traumām, sūdiem, kuros viņas stāv, un kurus pietiekami netīra, līdz viņām nopūst nagi.. Tad ja apskatās tos factory farming videos, tas ir briesmīgi, tas ir genocīds pret konkrētu sugu. Praktiski, mēs paņemam vienu sugu, atkal un atkal izvarojam viņu sieviešu dzimtes pārstāves, atņemam un nogalinam viņu bērnus, zogam viņu pienu, un kad vairs neko nevar izlietot pienam, tad nokaujam. Es nojaušu, ka lielākā daļa cilvēku neko nezin par šiem apstākļiem, vai arī tad, kad uzzin, to cenšas nogrūst kaut kur prāta dziļumā un kaut kā attaisnot. Cilvēkiem šķiet, ka govīm pašām piens nāk un mēs viņām izdaram pakalpojumu (facepalm). Cilvēki saka - bet tā jau notiek tikai Amerikā, mums te laukos visas gotiņas ir laimīgas. Vai arī saka - bet tradīcijas, bet siers ir tik garšīgs, bet man trūkst gribasspēka utt. Mamma stāstīja, ka tad, kad Martas tante strādāja kolhozā, viņa teica, ka viņai sirds lūza katru reizi klausoties kā tās govis kliedz, kad viņām ņem nost bērnus. Viņa teica, ka viņa nevarot tur strādāt domājot par tām govīm kā dzīvām radībām, viņai vajag tā sevi psiholoģiski noskaņot, lai par viņām domātu kā par "darba galdu". Un tas ir manuprāt tas veids kā mēs esam iemācījušies skatīties uz govīm, aitām, cūkām, vistām - visi šie dzīvnieki nav individuālas radības, kas vēlas dzīvot, izvairīties no sāpēm, rūpēties par saviem mazuļiem. Tie ir objekti, kurus var izmantot mūsu iegribām. <br /><br />Ok tas par pienu. Par gaļu, olām un zivīm - tur pagāja ilgāks laiks mani pārliecināt, sākot ar veselības jautājumiem, beidzot ētikas un globālajiem jautājumiem, piemēram piesārņojums, globālā sasilšana utt. No sākuma man bija doma, ka varbūt visveselīgākā dietā būtu paleo, jo man šķieta, ka cilveki tomēr šad un tad throughout the ages ir lietojuši olas vai zivis. Bet tad man iesita pa galvu statistika un pētījumi par gaļas, olu un zivju lietošanu uzturā un veselības problēmām. Būtībā visas rietumu slimības, sevišķi sirds un asinsvadu slimības, diabēts, vēzis saistītas ar dzīvnieku produktu patērēšanu uzturā. Veselības ziņā tas, kas atkal un atkal parādās pētījumos ir tas, ka whole foods plant-based diet ir pati veselīgākā diēta, saistīta ar ilgāku mūžu, samazina risku saslimt utt. Nutritionfacts.org has all the info, so man viņu slinkums šeit rakstīt, bet šis ir <a href="http://nutritionfacts.org/video/uprooting-the-leading-causes-of-death/">galvenais video</a>. Tas, kas mani sajūsmināja though, ir pētījumi par augļiem, dārzeņiem, legumes, riekstiem un whole grains un to pozitīvo ietekmi uz veselību, piemēram riekstu un ogu protective efektiem pret <a href="http://nutritionfacts.org/video/how-to-slow-brain-aging-by-two-years/">demenci</a>, <a href="http://nutritionfacts.org/video/preventing-alzheimers-disease-with-plants/">alcheimeru</a>, <a href="http://nutritionfacts.org/video/veggies-vs-cancer/">vēzi</a>, utt. <br /><br />Vēl viens arguments par dzīvnieku produktu neēšanu, kas man šķiet ļoti compelling ir dabas aizsardzība un sustainibility. Būtībā sanāk, ka lielākais mežu izciršanas iemesls ir zemes iegūšana dzīvnieku agrikultūrai. Lielākais greenhouse gasses contributor ir dzīvnieku agrikultūra, konkrēti methane (yet mums saka pārāk daudz nebraukt ar mašīnu). Govju audzēšanai patērē pusi no tās sojas un graudaugiem, ko cilvēki vispār audzē. Lai izaudzētu vienu kaloriju no govs nepieciešamas 17 augu valsts kalorijas. Govju audzēšana patērē ārkārtīgi daudz ūdens (yet mums saka pārāk ilgi nemazgāt zobus), rada ārkārtīgi daudz govju sūdu un piesārņojuma, padarot daudzas zonas par dead lands. Nafig tas viss ir vajadzīgs? Kāpēc mēs vienkārši nevaram likt mieru govīm un paši ēst tos dārzeņus un graudaugus? Tiem, kas grib uzzināt par šo vairāk, iesaku noskatīties <a href="http://www.imdb.com/title/tt3302820/">Cowspiracy</a>. <br /><br />Vēl viens jautājums protams ir - kas cilvēkam būtu jāēd, jeb kas ir visatbilstošākā diēta mūsu ķermeņiem. Tas ir neviennozīmīgs jautājums, jo ļoti bieži cilvēki vadās šajā jautājumā pēc tā, ko viņi ēd šobrīd un ko ir ēduši pāris tūkstošus gadu. Mēs ēdam šādi, tāpēc mēs esam visēdāji. Tā, kā cūkas un lāči, lol. Un ar visēdāji viņi saprot to, ka viņiem no rīta, pusdienās un vakariņās ir jāēd dzīvnieku produkti. Cilvēki ir evolucionējuši kādus 2.5 miljonus gadu, un tikai mazu daļiņu šā laika nodarbojas ar dzīvnieku agrikultūru, tikai kādus 10000 gadu. Tāpēc tādi kvantumi gaļas un piena, kādus cilvēks ēd mūsdienās ir kaut kas pilnīgi jauns. Tas, ka katrās vakariņās ir gaļa, un katru rītu ir piens, un vēl gaļa pa vidu, kopā ar pienu un sieru, ir mūsu ķermenim nepiemēroti. Es arī vados piemēram pēc tā, ka tīri fiziski cilvēks ir totāli nepiemērots mednieks. Cilvekam nav mednieka instikta, cilvēks nevar ar zobiem sagrābt medījumu pie kakla, pārgrauzt tam rīkli, un ar zobiem sakost svaigu gaļu. Tāpat tīri fiziski nav normāli sūkt pienu, kas nav tavas mammas piens, pēc konkrēta vecuma sasniegšanas. Uzbūves ziņā es sliecos piekrist <a href="http://dpcpress.com/natural_diet.html">šiem</a> un <a href="http://www.ecologos.org/omni.htm">šiem argumentiem</a>. <br /><br /><b>Kā es jūtos par būšanu vegānam</b><br /><br />Veselības ziņā. Viena lieta, ko pamanīju, ir ka esmu nometusi 6 kg. Tad, kad ēdu dzīvnieku produktus un sēdēju darbā, tad biju paguvusi drusciņ uztuklēt, un man vienmēr bija liels uzpūties vēders un IBS. Pēc paēšanas jutos leterģiski un smagi. Tagad jūtos ļoti viegli un vēders točna ir plakanāks un ar gremošanu viss ir superīgi. Vēl man šķiet es esmu kļuvusi mierīgaka un mazāk agresīva un dusmīga - man vairs nav tādas ašās dusmu reakcijas, kādas bija, kad biju gaļēdāja. Sejas āda ir daudz daudz labāka nekā agrāk, man vairs nemetās tādas sāpošas iekaisušas pumpas. Vienīgais ir svarīgi lietot B12 supplementu - agrāk mēs to būtu dabūjuši no netīriem dārzeņiem un augļiem, bet tagad vegāniem cik es noprotu nav lielas iespējas to dabūt, ja vien neēd yeast, laikam.<br /><br />Ēdiena ziņā. Mani ļoti ļoti sajūsmina krāsaini dārzeņi un augļi, tad kad es aizeju uz veikalu, un pēc tam izkrāmēju savus pirkumus, es izjūtu gandrīz vai nepiedienīgu prieku, un man patīk apzināties, ka viss, ko es ēdu ir ļoti veselīgs. Avokado = mana ļuba. Krustziežu dārzeņi = mana dvīņu liesma. Internetā ir daudzi resursi, lai iemācītos visādas lieliskas vegānās receptes. Kas mani pārsteidza un ko negaidīju - vegānās receptes ir super yummy. Trīs manas mīļākās vegānās receptes pagaidām; <a href="http://www.vegetariantimes.com/recipe/garlic-and-kale-soup/">zupa</a>, <a href="http://www.runningonrealfood.com/chickpea-veggie-burgeris/">burgeris</a>, <a href="http://86lemons.com/amazing-veggie-quesadillas/">wraps</a>. Vienīgais, kas točna ir taisnība manā gadījumā - ēst vajag biežāk, nepietiek ar trim ēdienreizēm, vai arī jābūt lielākaām porcijām. Noteikti jāiekļauj ēdienreizēs pupiņas, lēcas, utt. Brokastīs var ēst vienkārši augļus vai ogas. <br /><br />Sliktās lietas. Ir gandrīz neiespējami atrast vegānu kūku, ja vien tu nedzīvo Londonā. Un ja kūku gribas bieži, tad gatavot pašai - ain't nobody got time for that. Ir grūti atrast lietas, ko ēst ārpus mājas. Gandrīz nekas no readymade lunch piedāvajuma nav vegāns, jo visās sviestmaizēs ir vai nu siers, vai olas, vai gaļa. Tāpēc lunch pārsvarā ir jāņem līdzi no mājām. Vēl ir grūti izskaidrot cilvēkiem, ka tu esi vegāns tā, lai viņiem nešķistu, ka tu esi kaitinoša, vai ka tu viņus nosodi. Un es nenosodu cilvēkus, jo es pati vēl nesen ēdu gaļu, es vienkārši gribētu, lai viss pamazām (vai ātri) mainās. Viena lieta gan ir taisnība, kļūstot par vegānu ir ļoti viegli palikt citiem cilvēkiem kaitinošai. Bet man šķiet tas, kas vegānus padara kaitinošus ir tieši tā netaisnības sajūta, kas rodas noskatoties kā cilvēku ēšanas paradumi padara konkrētu sugu dzīvnieku dzīves nožēlojamas un sāpīgas. Vēl kas izraisa pamatīgu izmisumu, ir tas, ka tu redzi, ka cilvēki ēd neveselīgi, ka mūsu sabiedrībā ir šīs milzīgās veselības problēmas, un ir daudzi reāli pētījumi, kas dod ļoti skaidru mesidžu - gaļu un piena produktus ēst nav veselīgi un šo produktu lietošana palielina risku saslimt un nomirt. Yet visur turpina rādīt jautro vistu spārniņus, laimīgo cūku šķiņķīšus un priecīgo govju sieriņu reklāmas, un visi tikai turpina ēst to, ko viņiem dod, neuzdodot jautājumus par to, kur tas rodas un kā tas ietekmē ķermeni, un ritenis iet uz priekšu. Tas, kas izraisa izmisumu ir tas, ka tu labi apzinies, ka lai arī tu pats esi vegāns, nekas no šī tuvākajā laikā nemainīsies. Tapēc manuprāt vegāniem uznāk vēlme pārliecināt citus pārstāt ēst dzīvnieku produktus, jo viņi vienkārši grib, lai lietas ātrāk mainītos. Diemžēl tas izraisa citos cilvēkos reālu pretestību, un cilvēki negrib neko no tā dzirdēt. So es esmu sapratusi, ka you just cannot win, so there's no point. Ā, vēl viena lieta, kas man tagad konkrēti krīt uz nerviem un vienkārši šķiet absurda - cilvēku sajūsma par suņiem un kaķiem, un tas, ka cilvēki saka, ka viņi ir dzīvnieku mīļi. Tas mani sajūsmina nudien, un tiešām liek uzdot jautājumus par to, kurā brīdī cilvēki ir gatavi atzīt, kad dzīvnieka dzīvei ir vērtība. Atbilde pagaidām šķiet - tad, kad viņiem šie dzīvnieki šķiet piemīlīgi, un ja viņus nekādi citādi nevar izmantot kā objektu vai produktu. Man tumblrā ir viena tāda meitene, kura visu laiku raksta protect all dogs! dogs are angels! Man reāli gribas tādos brīžos riebīgi pajautāt - oh? what makes dogs so special? why don't you protect cows then? Ar ko suņi ir pelnījuši labāku attieksmi kā govis? <br /><br />Tātad kopsavilkumā, es jūtos labi un veselīgi par būšanu vegānam kopumā, jo es &lt;3 augļus un dārzeņus, bet es arī jūtos rezignēta par to, ka tas neko nemaina kopbildē, jo vegāni ir ļoti niecīga cilvēku daļiņa un gaļas un piena industrija turpina turēt dzīvniekus verdzībā un piesārņot dabu. Es jūtos labi, ka dodu savam ķermenim veselīgus produktus un tādējādi man iespējams izdosies izvairīties no slimībām. Tāpēc man šķiet tiem vegāniem, kas tādi kļūst veselības apsvērumu dēļ ir vieglāk, bet ja tu nāc arī no ētiskuma puses, tad vegānisms tā kā atver tev acis uz to, how much is wrong with people and the way they treat animals and the world. Un es saprotu, ka nav pieklājīgi citiem stāstīt par dzīvnieku produktu neveselīgumu un "ēdamo" dzīvnieku ciešanām, bet ja neviens par to nerunās un tikai pieklājīgi klusēs, kad tad tas mainīsies?<br /><br /><b>Lietas, ko iesaku noskatīties tiem, kam šis viss interesē</b><br /><br /><a href="http://imdb.com/title/tt1567233/">Forks Over Knives</a><br /><br /><a href="http://imdb.com/title/tt3302820/">Cowspiracy</a><br /><br /><a href="http://youtube.com/watch?v=o0VrZPBskpg">Beyond Carnism</a><br /><br /><a href="http://youtube.com/watch?v=UROxRLbVils">Gary Yourofsky</a><br /><br /><a href="http://youtube.com/watch?v=09b0mz0hgLU">Vegan tips for beginners</a><br /><br /><br />References<br />(1) Cordain L, Lindeberg S, Hurtado M, Hill K, Eaton S, Brand-Miller J. Acne Vulgaris: A Disease of Western Civilization. Arch Dermatol. 2002;138(12):1584-1590.<br />(2) Adebamowo, C. A., Spiegelman, D., & Danby, F. W. (2005). High school dietary dairy intake and teenage acne.