man tagad ir sava bloga vietne, bet man nav ko rakstīt. un arī, ja es rakstītu, neviens to nelasītu, jo man negribās rakstīt neko stulbu, neko gudru, neko atklātu, negribas kratīt sirdi, sūdzēt grēkus, rakstīt mīlestības apliecinājumus, stāstīt par to, kā pavadu laiku, jo tas ir stulbi un citiem cilvēkiem jātērē laiks to lasot, tā vietā, lai paši ķertos pie savas dzīves dzīvošanas, muļķību darīsanas, piedzīvojumu lasīšanas, atbildības atzīšanas, izglītošanās, mīlēšanās...rakstīšanas.