pa parku gāja divas vecas čības, es mierināju bērnu, bet vienas vecās maukas suns apstājās un sāka uz mums riet, es teicu, ka viņas sunim nav uzpurņa, bet otra mauka mani-mēdījošā tonī teica - uzpurnim nav jābūt. tikmēr suns stāvēja kā iemiets un turpināja uz mums riet, starp citu tas bija liels, milzīgs suns, bez pavadas; es turpināju mierināt bērnu. tad vecā mauka sāka savu suni saukt, pierunāt un beigās aizvilka, bet tas nabags ķepas kā zemē iedzinis buksēja projām.