apsēdos darbā pie galda. sapratu, cik svarīga esmu kādam, ka man ir tik milzīga atbildība pret citiem, mīļumiņiem, ka viņu dēļ es te svētdienas vakarā sēžu pie galda un domāju. vajag čurāt. radiatori auksti. iešu tūlīt uz kafejnīcu jūgendstila rajonā - beidzot taču jāsāk dzīvot skaisti (nevis brīvi lecīgi bomzīgi ar neciešamiem aizdzertiem kretīniskiem literātiem apkārt, khe khe ...).
tad, lūk, es eju. pasaule, paver rokas!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |